Jaunā Beļģijas valdība saņem parlamenta uzticību
Beļģijas jaunā valdība sestdien izturēja parlamenta uzticības balsojumu, tādējādi pārvarot pēdējo šķērsli, kas kavēja pielikt punktu ieilgušajai politiskajai krīzei.
No 143 klātesošajiem deputātiem sešu partiju veidoto valdību atbalstīja 89, bet 54 likumdevēji, galvenokārt flāmu nacionālisti, balsoja pret frankofonu sociālista līdera Elio Di Rupo vadīto kabinetu.
Di Rupo valdība, kuras sastāvā ir seši ministri, kas pārstāv flāmu partijas, un seši ministri, kas pārstāv frankofonu partijas, zvērestu nodeva jau otrdien.
Pret jauno valdību balsoja flāmu separātistu partija Jaunā flāmu alianse (N-VA), galēji labējā partija "Vlaams Belang" ("Flāmu intereses"), frankofonu federālisti un abu kopienu zaļo partijas.
Tādējādi Di Rupo kļuvis par pirmo premjeru pēdējo trīs desmitgažu laikā, kas pārstāv frankofonu kopienu, un par pirmo sociālistu kopš 1974.gada, kam uzticēta Beļģijas valdības vadīšana.
Lai pārvarētu abu lingvisto kopienu domstarpības, kas 541 dienu liedza Beļģijai iegūt jaunu valdību, bija nepieciešams starptautiskās reitingu aģentūra "Standard and Poor's" paziņojums par valsts kredītreitinga pazemināšanu.
Taču jauno valdību gaida smags uzdevums īstenot radikālas reformas un bargus taupības pasākumus.
Pirmais vissvarīgākais uzdevums ir samazināt budžeta izdevumus par 11,3 miljardiem eiro. Valsts parādam pagājušajā gadā sasniedzot 96% no iekšzemes kopprodukta (IKP), jaunā koalīcija ir apņēmusies līdz 2015.gadam panākt sabalansētu budžetu.
Taču daudzi analītiķi uzskata, ka Beļģijai neizdosies nodrošināt 0,8% lielu IKP izaugsmi, kas prognozēta nākamā gada budžetā.
Valdība, kuru veido dīvainā koalīcija, kas apvieno abu kopienu sociālistus, kristīgos demokrātus un liberāļus, plāno īstenot arī valsts federālās iekārtas reformu, piešķirot plašākas pilnvaras reģionālajām valdībām.
Taču pusotru gadu zaudējot sarunās par valdības veidošanu, Di Rupo kabinetam atlikuši tikai divarpus gadi līdz nākamajām vēlēšanām.