Žurkām piemīt iejūtība un nesavtīgums
Kaut arī žurkas tiek uzskatītas par viltīgiem un nodevīgiem dzīvniekiem, amerikāņu zinātnieki atklājuši, ka šiem grauzējiem piemīt cilvēkiem līdzīga iejūtība un ka tās nesavtīgi dodas palīgā nelaimē nonākušai citai žurkai.
Eksperimenta rezultāti, kurā žurkas atvēra durvis, lai atbrīvotu krātiņā iesprostotus citus grauzējus, pilnīgi pārsteiguši zinātniekus.
Glābējžurkas nesavtīgi steidzās palīgā saviem biedriem pat bez zinātnieku piedāvātas atlīdzības, turklāt blakus novietotā šokolāde nekādi nekavēja žurku glābšanas misiju.
"Šie ir pirmie pierādījumi, ka žurku empātija liek tām doties palīgā," sacīja pētījuma vadītājs Čikāgas universitātes profesors Džīns Desetijs.
"Literatūrā ir atrodamas daudzas idejas, ka empātija nav tikai cilvēkiem piemītoša īpašība. Tā ir bieži novērota pērtiķos, bet par grauzējiem nebija skaidrības," sacīja pētnieks.
"Mēs veicām virkni eksperimentu, lai pierādītu empātijas izraisītu izpalīdzību grauzēju vidū, un šī ir pirmā reize, kad tas ir pierādīts," skaidroja Desetijs.
Vienā no eksperimentiem izmantotas divas laboratorijas žurkas, kas parasti mitinājās vienā krātiņā.
Viena no žurkām iesprostota caurspīdīgā caurulē ar durtiņām, kuras varēja atvērt tikai no ārpuses. Caurule ievietota krātiņā, kurā atradās otra žurka, kas varēja redzēt un dzirdēt ieslodzīto biedru.
Tiklīdz brīvā žurka ar mēģinājumiem apguva durtiņu atvēršanu, tā gandrīz nekavējoties devās glābt savu biedru.
Ja slazdā tika iesprostota žurkas izskata plīša mantiņa vai arī slazds bija tukšs, dzīvnieks nemaz nemēģināja atvērt tā durvis.
Žurkas devās palīgā saviem biedriem arī tad, ja pēc atbrīvošanas tās tika nošķirtas dažādos krātiņos, līdz ar to socializācija nevarēja kalpot kā apbalvojošs faktors.
Zinātniekiem vispārsteidzošākā kārtā žurkas vispirms devās glābt savus biedrus arī tādā gadījumā, ja līdzīgā slazdā blakus bija novietota šokolāde.
"Tas bija ļoti pārliecinoši. Tā varēja iegūt visus šokolādes krājumus, ja gribētu, bet tā to nedarīja. Mēs bijām šokēti," sacīja pētījuma līdzautore profesore Pegija Meisone.
LETA
