Puse lietuviešu nevēlas kaimiņos poļus
Puse Lietuvas iedzīvotāju savā dzīvesvietā nevēlētos par kaimiņiem poļus, liecina aptauja, ko veikusi kompānija "GfK Custom Research Baltic". Līdzīgā aptaujā, kas veikta 2008.gadā, iebildumi pret dzīvošanu kaimiņos poļiem bija tikai 9,5 procentiem iedzīvotāju, atzīmē Polijas radio.
Politologs Toms Janeļūns interneta portālā "IQ.lt" šo visai kraso pārmaiņu skaidrojis ar politiskajām nesaskaņām Lietuvas un Polijas starpā, kas pēdējā laikā saasinājušās.
Tiesa gan, par vēl nevēlamākiem kaimiņiem respondenti atzinuši čigānus - līdzās viņiem negribētu dzīvot 87% aptaujas dalībnieku.
45% lietuviešu neizvēlētos par kaimiņiem ebrejus, bet 20% negribētu dzīvot līdzās krieviem.
Igauņus kā nevēlamus kaimiņus pieminējuši 14%, bet latviešus - 11%.
Tiesa gan, aptuveni trešā daļa aptaujāto atzinuši, ka kaimiņos latviešiem viņi dzīvotu labprāt. Aptuveni tikpat daudz respondentu būtu noskaņoti labvēlīgi pret kaimiņos dzīvojošiem amerikāņiem, angļiem vai krieviem.
Aptauja arī liecina, ka lietuvieši nevēlas dzīvot līdzās sociāli nelabvēlīgām sabiedrības grupām, bet visai pozitīvi noskaņoti pret invalīdiem vai daudzbērnu ģimenēm.
Kaimiņus narkomānus negribētu 96% aptaujāto, emocionāli nelīdzsvarotus cilvēkus - 92% un alkoholiķus - 91%.
88% respondentu nevēlētos dzīvot līdzās tiesātām personām vai bijušajiem noziedzniekiem, 72% - AIDS slimniekiem, 56% - homoseksuālas orientācijas cilvēkiem, 43% - līdzās personām, kas kādreiz strādājušas ārvalstu izlūkdienestiem un tikai 36% - līdzās ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējiem.
Analizējot lietuviešu attieksmi pret iespējamajiem citu tautību kaimiņiem, "GfK Custom Research Baltic" Lietuvas struktūrvienības vadītājs Andrjus Norkevičs izteicies, ka nelabvēlība pret poļiem un ebrejiem skaidrojama ar stereotipiem, kas veidojušies "mijiedarbībā starp zināmiem vēsturiskajiem notikumiem un mūsdienu realitātēm".
Savukārt Janeļūns izteicis viedokli, ka aptaujas rezultāti būtu jāņem vērā Lietuvas politiķiem, kuri apgalvo, ka spriedze Varšavas un Viļņas attiecībās ir tīri politiska problēma, kas sabiedrību nekādā veidā neietekmē.
Jau ziņots, ka pēdējā laikā Polijas un Lietuvas starpā saasinājušies strīdi par minoritāšu tiesībām. Varšava atbalstījusi Lietuvas poļu protestus pret jauno Lietuvas izglītības likumu, kas paredz mazākumtautību skolās paplašināt izglītību lietuviešu valodā.
Viļņa savukārt uzstāj, ka šie lēmumi ir būtiski nacionālajai integrācijai, norādot, ka lietuviešu valodā jāmācās vienīgi Lietuvas vēsture un ģeogrāfija un Lietuva ir vienīgā valsts ārpus Polijas, kur poļi var mācīties savā valodā no bērnudārza līdz augstskolai.
Aptaujā, kas veikta novembrī, noskaidrots 1714 Lietuvas iedzīvotāju viedoklis. Respondentu vecums svārstās no 18 līdz 75 gadiem, bet, ņemot vērā, ka aptauja veikta internetā, tā vairāk pārstāv jaunākās un vidējās paaudzes, kā arī pilsētnieku viedokli.
LETA
