Kamerons: finanšu darījumu nodokļa ieviešana ES kaitētu nodarbinātībai un labklājībai

Kamerons sacīja, ka tādas valstis kā Francija, kas cenšas panākt šāda nodokļa ieviešanu, var to darīt savā teritorijā. Tomēr šāda nodokļa ieviešana visā ES nav vēlama, ja tas nav saistošs pārējām pasaules valstīm.

"Doma par transakciju nodokļa ieviešanu tikai Eiropā, neietverot citas jurisdikcijas, nozīmē, ka tas mums maksās darbavietas un nodokļu ieņēmumus, un tas kopumā būs slikti Eiropai," teica Kamerons.

Viņš sacīja, ka bloķēs jebkādus mēģinājumus noteikt šādu nodokli ES mērogā, jo šī nodokļa dēļ daudzas finanšu institūcijas un operācijas tiks pārceltas citur, kur šāda nodokļa nav.

Lielbritānija ir satraukta par to, ka šāda nodokļa ieviešanas gadījumā bankas un finanšu institūcijas, kas darbojas Londonā, pārcelsies uz tādām valstīm kā Šveice vai Ķīna, lai izvairītos no tā.

Bažas par Londonas Sitijas finanšu institūciju pilnvaru ierobežošanu bija iemesls tam, kāpēc Kamerons decembrī uzlika veto jaunām ES līguma izmaiņām, kuru mērķis bija atrisināt eiro zonas krīzi.

Francijas prezidents Nikolā Sarkozī piektdien sacīja, ka Francijai vajadzētu ieviest šo nodokli, negaidot, kamēr to darīs pārējās ES valstis. Tomēr Francijas finanšu asociācija "Association Paris Europlace" svētdien iebilda pret šī nodokļa vienpusēju noteikšanu Francijā, jo tas kaitētu valsts ekonomikai, ja netiktu ieviests visā ES.

"Ja šis nodoklis tiks piemērots tikai Francijā, tas neizbēgami novedīs pie banku, apdrošināšanas kompāniju un menedžmenta aizplūšanas" un samazinās "Parīzes lomu Eiropas un pasaules ekonomikā", brīdināja asociācija.

Francijas Eiropas lietu ministrs Žans Leoneti trešdien paziņoja, ka finanšu darījumu nodoklis ES tiks ieviests līdz šī gada beigām.

"[Jautājums par finanšu darījumu nodokli] ir iekļauts nākamā ES samita darba kārtībā [30.janvārī]. Tā nolēmuši  Francijas prezidents Nikolā Sarkozī un Vācijas kanclere Angela Merkele, un šis nodoklis tiks ieviests līdz 2012.gada beigām," Leoneti teica intervijā Francijas telekanālam LCI.

Leoneti informēja, ka Berlīne un Parīze jau esot vienojušās par finanšu darījumu nodokli, pret kuru neiebilstot arī Itālija. No 27 ES valstīm pretenzijas pret šo plānu ir tikai Lielbritānijai un Zviedrijai, viņš norādīja.

Pagājušajā mēnesī Francijas finanšu ministrs Fransuā Baruāns sacīja, ka Francija un Vācija ierosmi par finanšu darījumu nodokli prezentēšot 23.janvārī. Abas valstis pauž cerību, ka šo nodokli izdosies ieviest visā ES 2013.gadā.

Pērn septembrī Eiropas Komisija ierosināja no 2014.gada ieviest finanšu darījumu nodokli 0,1% apmērā  transakcijām ar akcijām un 0,01% apmērā -  transakcijām ar finanšu instrumentu atvasinājumiem un citiem finanšu produktiem. Aplēses rāda, ka šāda nodokļa ieviešana ļautu iekasēt 55 miljardus eiro (aptuveni 39 miljardus latu), ko savā starpā sadalītu ES centrālās struktūrās 27 bloka dalībvalstis.

ES komisārs nodokļu, muitas, revīzijas un krāpšanas apkarošanas jautājumos Aļģirds Šemeta pērn novembrī paziņoja, ka plānotais nepalielināšot izmaksas banku klientiem, kā arī neskaršot kredītus uzņēmumiem, privātpersonām un naudas pārvedumus.

"Nodokļa maksātāji būs finanšu institūcijas, nevis to klienti. Mēs rēķināmies ar to, ka bankas strādā konkurences apstākļos un līdz ar to nodokļu slogu pārlikt uz klientu pleciem nav tik vienkārši, jo klienti izvēlēsies to banku, kuras nosacījumi ir labākie. Tādēļ, lai arī šādas bažas ir izteiktas, mēs nedomājam, ka nodokli bankas pārliks uz patērētājiem," pastāstīja Šemeta darba vizītē Latvijā.

Finanšu darījuma nodokļa ieviešana ir daļa no ES finanšu nozares reformas, kuras mērķis ir pasargāt ES valstu nodokļu maksātājus, lai viņiem atkal nevajadzētu par savu naudu glābt grūtībās nonākušas bankas, ja izceltos jauna finanšu krīze.

Lai ieviestu šo nodokli ES, tam ir jāpiekrīt visām ES dalībvalstīm.