Vācija veidos galēji labējo ekstrēmistu reģistru

Datubāzē būs apkopota policijas un izlūkdienestu savāktā informācija par ekstrēmistiem, kuri atbalsta vardarbību, musina uz vardarbību vai plāno ķerties pie vardarbības, skaidroja iekšlietu ministrs Hanss Pēters Frīdrihs.

"Šodienas valdības lēmums ir pirmais solis, lai bez liekas kavēšanās nodrošinātu juridisku pamatojumu datu apkopošanai par galēji labējiem gan federālā, gan reģionālā līmenī," teikts ministra izplatītajā paziņojumā.

Pēc Konstitūcijas aizsardzības federālā biroja vadītājs Heinca Fromma aplēsēm, Vācijā ir aptuveni 9500 neonacistu, par kuriem būtu jāapkopo dati topošajā reģistrā.

Datubāzē nebūs iekļautas ziņas par tiem cilvēkiem, kuri tikai verbāli atbalsta nacismu.

Taču tajā tiks iekļauta informācija arī par Vācijas varasiestādēm zināmiem ārvalstu pilsoņiem, kas tiek uzskatīti labējiem ekstrēmistiem un ir potenciāli bīstami.

Datubāze tiks veidota līdzīgi kā ASV savulaik radītais bīstamo islāmistu ekstrēmistu reģistrs.

Trešdien valdības apstiprinātajam likumprojektam vēl jāgūst parlamenta atbalsts.

Aizvadītā gada nogalē Vāciju šokēja atklājums, ka neliela neonacistu šūniņa - "Nacionālsociālistu pagrīde" (NSU) - vainojama desmit no 2000. līdz 2007.gadam notikušajās slepkavībās. Vairums slepkavu upuru bija turku izcelsmes veikalnieki.

Slepkavas vairāk nekā desmit gadus bija palikuši likumsargu nepamanīti, un viņu saistība ar noziegumiem nāca gaismā tikai tad, kad miruši tika atrasti divi pašnāvību izdarījuši šūniņas biedri.

Vienlaikus ar jaunu sparu arī sākuši izskanēt aicinājumi atkal censties panākt galēji labējās Nacionāldemokrātiskās partijas (NPD) aizliegšanu. Valdība gribēja panākt tās aizliegšanu jau 2001.gadā, bet toreiz Konstitucionālā tiesa nosprieda, ka partijas darbībā pārāk dziļi bijuši iejaukti valdības apmaksāti ziņotāji.