Oslo teātris iestudēs izrādi par Bēringu-Breivīku

"Dabiski, ka ar 22.jūliju saistītās problēmas mēnešiem ilgi tikušas plaši apspriestas publiskajās debatēs, taču līdz šim galvenokārt izmantota juridiskā, publicistiskā un arī psihiatriskā valoda," norāda teātra mākslinieciskais vadītājs Kaijs Junsens. "Manuprāt, arī māksla ir nozīmīga balss, lai saprastu un atšifrētu problēmas", ko izgaismojuši nežēlīgie uzbrukumi.

Teātris oktobrī skatītāju vērtējumam plāno nodot izrādi, kuru iestudē dāņu režisors Kristians Lollike, kurš izrādē arī pats uzņēmies ekstrēmista lomu.

Izrādei dots nosaukums "Manifests 2083". Tā ir atsauce uz gadu, kurā, pēc Bēringa-Breivīka domām, triumfēs viņa ideoloģija.

Izrāde balstīta uz internetā publicēto 33 gadus vecā ekstrēmista manifestu.

Lai gan līdz pirmizrādei vēl jāgaida vairāki mēneši, Lollikes iecere Dānijā jau saņēmusi krietnu kritikas devu.

Tikmēr Norvēģijā 22.jūlija slaktiņa upuru atbalsta grupas vadītājs Ragnārs Eikelunds, kura dēls gāja bojā traģiskajos jūlija uzbrukumos, šo projektu uzskata par "neticami šokējošu".

"Mēs neesam pret diskusijām par galēji labējo uzskatiem. Mēs zinām, ka dienasgaismu ieraudzīs grāmatas, filmas un droši vien arī teātra izrādes", kas būs veltītas uzbrukumiem. "Taču mēs nevaram pieņemt šī projekta formātu - monologu, kas balstīts uz Bēringa-Breivīka rakstīto."

Tikmēr Junsens daudz pelto ieceri aizstāv.

"Mums ir jābūt visdziļākajai izpratnei un cieņai pret to, ko upuru tuvinieki un izdzīvojošie pārdzīvo," norāda Junsens. "Taču tas nebija uzbrukums tikai noteiktiem cilvēkiem, viņu ģimenēm un draugiem. Tas bija uzbrukums sabiedrībai kopumā."

Jau ziņots, ka Bērings-Breivīks pagājušā gada 22.jūlijā sarīkoja sprādzienu Norvēģijas valdības ēku kvartālā Oslo centrā. Pēc tam viņš devās uz Ūteijas salu, kur uzbruka valdošās Darba partijas jauniešu organizācijas vasaras nometnes dalībniekiem.

Saskaņā ar oficiāli apstiprinātajiem datiem sprādzienā Oslo centrā gāja bojā astoņi cilvēki un vēl 30 guva ievainojumus, bet apšaudē Ūteijas salā viņš nogalināja 69 cilvēkus, bet vēl 67 tika ievainoti.

Kā liecina Bēringa-Breivīka internetā publicētā dienasgrāmata, uzbrukumus viņš plānojis vismaz no 2009.gada un tos realizējis vienatnē.

Angļu valodā sarakstītajā tekstā, kas nosaukts par "Eiropas neatkarības deklarāciju", Bērings-Breivīks atzinis, ka uzbrukumus plānojis jau gadiem ilgi, un paudis cerības, ka slaktiņš palīdzēs viņa "manifesta" izplatīšanai.

Kā pamatojumu slaktiņam Bērings-Breivīks min naidu pret musulmaņiem un neapmierinātību ar Norvēģijas valdības īstenoto elastīgo imigrācijas politiku.

Lai gan Bērings-Breivīks ir atzinis, ka īstenojis uzbrukumus, savu vainu atzīt viņš atteicies, uzsverot, ka viņa rīcība bijusi "nežēlīga, taču nepieciešama".

Patlaban apsūdzētais atrodas pastiprināta režīma cietumā Ilā, netālu no Oslo, un tiesas priekšā viņam būs jāstājas 16.aprīlī.