Krievijas eksperts: Postpadomju telpā ir daudz VDK aģentu
Padomju Savienības slepenais dienests - Valsts drošības komiteja (VDK) - savulaik savervēja aģentus, lai tie varētu darboties vēl daudzus gadus uz priekšu, intervijā Igaunijas nacionālajai raidorganizācijai ERR sacīja Krievijas Baltijas pētījumu centra direktors Vladimirs Juškins, norādot, ka bijušajā postpadomju telpā tādu aģentu ir daudz.
"Paies varbūt divas desmitgades, kuru laikā viņi kaut kā izpaudīsies. Tas dienests, kuru sauca VDK, tas ir, Pirmā galvenā pārvalde (ārējā izlūkošana), izvietoja dziļās iekļūšanas aģentūru darbam daudzus gadus uz priekšu. Piemēram, tāds aģents varētu desmit gadus nedarboties, bet tad viņu ieslēdz," norādīja eksperts.
Komentējot iespējamo kaitējumu, ko Igaunijai varētu būt nodarījis valsts nodevībā apsūdzētais Igaunijas Drošības policijas (KaPo) virsnieks Aleksejs Dresens, Juškins sacīja, ka viņam bijusi šaura darbības joma.
"Ņemot to vērā, nopietnāko nodarījumu viņš acīmredzot ir nodarījis, nododot "centram" Drošības policijas darbinieku identificējošos datus. Šie dati ietverti uzskaites kartotēkā, ar kuru tiek sākta gatavošanās vervēšanas operācijām," norādīja eksperts.
"Pēc visa spriežot, Dresens nodevis arī nelegālos aģentus, kas darbojās jomā, kuru viņš pārzināja. Viņiem tika tērēta nauda, viņi tika gatavoti, bet tad, kad viņus atšifrē, viņus vairs nevar izmantot," rezumēja Juškins.
Igaunijas likumsargi Alekseju Dresenu un viņa dzīvesbiedri Viktoriju arestēja 22.februārī Tallinā.
Igaunijas drošības struktūras nezina, cik ilgi Dresens apgādājis ar slepenu informāciju Krievijas Federālo drošības dienestu (FDD), tomēr tas, pēc visa spriežot, noticis vairākus gadus, pagājušajā nedēļā vēstīja laikraksts "Postimees".
Viņam bijusi daļēja piekļuve Igaunijas pretizlūkošanas informācijai par Krievijas interesēm Igaunijā.
Dresens sadarbojies ar FDD arī laikā, kad viņa amats Drošības policijā bijis augstāks par vecākā speciālista amatu, ko viņš ieņem patlaban, - laikā, kad viņš bija struktūrvienības vadītājs, sacīja Drošības policijas ģenerāldirektors Raivo Aegs. Viens no Dresena aktivitāšu motīviem bijusi nauda, norādīja amatpersona.
Dresens tiek turēts aizdomās, ka nodevis FDD dažādu informāciju, arī valsts noslēpumus, apliecināja Valsts prokuratūra.
Informācija pamatā bijusi saistīta ar Dresena darbības jomu, bet viņš arī sūtījis ziņojumus par diskusijām ar kolēģiem. Sadarbību ar Dresenu veikusi FDD pretizlūkošanas daļa, norādīja prokuratūras pārstāvji.
Dresens strādājis Drošības policijā kopš tās izveidošanas un sākotnēji strauji virzījies pa karjeras kāpnēm, tomēr pirms desmit gadiem, kad bijis departamenta vadītājs, ticis pazemināts, kad atklājušās problēmas saistībā ar operatīvajiem fondiem.
Viņš arī bijis viens no cilvēkiem, kurš pirms 2007.gada Bronzas kareivja grautiņiem sniedzis nepilnīgu riska analīzi. Arī tad viņš ticis pazemināts amatā.
Dresena un 2009.gadā par valsts nodevību notiesātā Aizsardzības ministrijas darbinieka Hermaņa Simma lietas nav saistītas, apliecināja vecākais valsts prokurors Normans Āss, vienlaikus norādot, ka viņi abi darbojušies aptuveni vienā laika periodā un nodarījuši vienlīdz smagu kaitējumu.
Simmam, kurš vairāku gadu garumā Krievijas izlūkdienestam nodeva konfidenciālus Igaunijas un NATO dokumentus, piespriests 12,5 gadu cietumsods.
Dresens un viņa laulātā draudzene Viktorija trešdien tika aizturēti Tallinas lidostā, kur policijas speciālista dzīvesbiedre jau grasījusies iekāpt Maskavas reisa lidmašīnā. Aizturētajiem līdzi bijušas datu uzglabāšanas ierīces ar slepenu informāciju.
Dresena sieva agrāk nodarbojusies ar uzņēmējdarbību, un izmeklētājiem ir aizdomas, ka viņa izmantota kā kurjers.
KaPo un prokuratūras pārstāvji apliecināja, ka apsūdzības valsts nodevībā izvirzītas gan izmeklētājam Dresenam, gan viņa sievai.
Ja aizturēto vaina tiks pierādīta tiesā, viņiem draud mūža ieslodzījums.