Ungārija atzīst 18 jaunas reliģijas
Divus mēnešus pēc pretrunīgi vērtētā reliģiju likuma pieņemšanas Ungārijas parlaments ceturtdien papildinājis valsts atzīto reliģiju sarakstu ar 18 jauniem kultiem, līdz ar to sarakstā tagad ietvertas 32 konfesijas.
Jau ziņots, ka 30.decembrī parlaments, kura divas trešdaļas kontrolē premjerministra Viktora Orbana pārstāvētā centriski labējā partija "Fidesz", pieņēma likumu, kas samazināja valsts atzīto reliģiju skaitu no vairāk nekā 300 līdz 14.
Valsts atzīto reliģiju sarakstā tika iekļautas tradicionālās reliģijas - katoļu, reformistu, evaņģēliskā un pareizticīgo baznīcas, kā arī jūdaisms. Taču izslēgti tika visi islāma novirzieni, kā arī budistu un hinduistu sektas.
Starptautiskajā sabiedrība šis likums izpelnījās asu kritiku, sevišķi no Savienoto Valstu puses. ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone pauda bažas, ka ticības brīvība Ungārijā tiek politizēta.
Pēc likumprojekta pieņemšanas parlamentā atzīšanu lūdza gandrīz 100 sarakstā neiekļautās draudzes, no kurām 66 tika noraidītas.
Atzītas tika tikai tās reliģijas, kas Ungārijā darbojušās vismaz 20 gadus vai kuru starptautiskā vēsture sniedzas vismaz 100 gadu senā pagātnē.
"Ticības brīvība ir pilnībā nodrošināta," pēc balsojuma paziņoja "Fidesz" līderis parlamentā Tamāšs Lukāčs.
Tomēr kritiķi apšauba parlamenta kompetenci šādu lēmumu pieņemšanā un norāda, ka reliģijas, kuras parlaments nav apstiprinājis, ir diskriminācijas upuri.
"Fidesz" pārstāvis Jānošs Lāzārs informēja, ka likumdevēji turpmākā gada laikā apsvērs vēl citu reliģiju atzīšanu un tagad noraidītās reliģijas var pieteikties atkārtoti.
Ungārijā baznīcu apmeklē tikai 13% iedzīvotāju, tomēr konstitūcijā ir minēts Dievs un kristietība un laulība raksturota kā savienība starp sievieti un vīrieti, kas izsaucis starptautisko organizāciju un vairāku Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu kritiku.
