Lietuvas Seima komisija: prezidente varētu būt pārkāpusi konstitūciju

Kā piektdien pastāstīja komisijas priekšsēdētājs Ligits Ķernaģis, noskaidrots, ka prezidente iejaukusies tiesībsargāšanas iestāžu tiešajā darbā, zvanot dienesta vadītājam un aicinot viņu atlaist savu vietnieku.

Komisija piektdien apstiprinājusi izmeklēšanas atzinumus, kas medijiem daļēji bija zināmi jau ceturtdienas vakarā.

Jau ziņots, ka tā iesaka premjerministram Andrjum Kubiļum atbrīvot no amata iekšlietu ministru Raimundu Palaiti, kas šomēnes negaidīti atlaida Finansiālo noziegumu izmeklēšanas dienesta vadītāju Vitāliju Gaiļu un viņa vietnieku Vītautu Ģiržadu, saistīdams viņu vārdus ar iespējamo informācijas noplūdi. Atlaist ierosināts arī ģenerālprokurora vietnieku Darju Raulušaiti, norādot uz viņa iespējamo interešu konfliktu "Snoras" lietā.

Savukārt abas ministra atlaistās amatpersonas komisija aicinājusi pieņemt atpakaļ darbā.

Komisija secinājusi, ka "prezidentes vai viņas pārstāvju sniegtie konkrētie norādījumi attiecībā uz personālijām institūcijās, kas nav tieši pakļautas prezidentei, iespējams, pārkāpj Lietuvas Republikas Konstitūcijā nostiprināto varas dalījuma principu un demokrātiskas valsts pamatus".

Tā arī pievērsusi prezidentes uzmanību apstāklim, ka viņas padomnieks Jons Markevičs pārkāpis savas kompetences robežas, norādot komisijas locekļiem, kā viņiem būt jāstrādā, turklāt melojis medijiem, apgalvodams, ka ieradies uz komisijas sēdi pēc savas iniciatīvas, kaut gan patiesībā uz to ticis izsaukts. Prezidente lūgta novērtēt šādu sava padomnieka rīcību.

Kā ziņots, Grībauskaite šai konfliktā jau no paša sākuma nostājās iekšlietu ministra pusē, kamēr Kubiļus norādīja, ka uzticas Finansiālo noziegumu izmeklēšanas dienestam kā institūcijai.

Tagad komisija atzinusi, ka iekšlietu ministra sasteigtajai rīcībai, atlaižot abas amatpersonas, kuru reputācija līdz šim bijusi nevainojama, nav juridiska pamatojuma un ka ministram varētu būt bijuši personiski vai ar viņa partijas piederību saistīti iemesli, kam nav sakara ar viņa sniegto atlaišanas pamatojumu. Šāda rīcība izraisījusi ļoti negatīvu rezonansi sabiedrībā un nodarījusi morālo kaitējumu valstij, norādīts atzinumos.

Kā iepriekš solīts, komisija arī nolēmusi lūgt prezidenti atbildēt uz vairākiem papildjautājumiem.

Cita starpā Grībauskaitei tiek jautāts, vai viņa ar savu medijiem adresēto izteikumu, ka "ministram ar to visu nav nekāda sakara", vēlējusies sacīt, ka Palaitis tikai pildījis viņas rīkojumu.

Jāatgādina, ka dienu pirms Lietuvas Bankas valde 16.novembrī nolēma apturēt bankas "Snoras" darbību, laikraksts "Lietuvos rytas", kurā aptuveni 35% akciju piederēja bankai "Snoras", skandalozā publikācijā vēstīja par plāniem pārņemt valsts rokās "mazās Lietuvas bankas", sākot ar vienu no tām.

Kā atzinis Lietuvas Bankas prezidents Vits Vasiļausks, no "Snoras" tieši pēc šā raksta parādīšanās aizplūduši 111 miljoni litu (22,644 miljoni latu).

Iepazīstoties ar vairākām pretrunīgām liecībām, komisija secinājusi, ka jāizvērtē arī Ģenerālprokuratūras darbs, pieļaujot, ka informācijas noplūde pirms "Snoras" nacionalizācijas varēja notikt arī Ģenerālprokuratūras sēdē, kas nav bijusi pietiekami slepena.

Grībauskaite, kas šobrīd Briselē piedalās Eiropas Savienības (ES) samitā, atteikusies komentēt apsūdzības iespējamā pilnvaru pārsniegšanā, kā arī atbildēt uz žurnālistu jautājumu, vai viņa domā atlaist iekšlietu ministru. "Gribu ļoti skaidri formulēt - kopš sākusies pirmstiesas izmeklēšana attiecībā uz informācijas noplūdi "Snoras" lietā, mēs vairs nevaram komentēt to vai citu institūciju viedokli, (...) jo prezidentei, tāpat kā visiem politiķiem, jāvairās izdarīt tiešu spiedienu uz tiesībsargāšanas institūcijām pirmstiesas izmeklēšanas laikā," viņa paziņojusi.

Tikmēr ministrs, kas iepriekš izteicās, ka atkāptos no amata vienīgi tad, ja to darīt viņu palūgtu prezidente, tagad paziņojis, ka taisnība ir viņa pusē pat tad, ja viņam tomēr nāktos atkāpties. "Mana nostāja nav mainījusies. Esmu rīkojies saskaņā ar Lietuvas likumiem un esmu pārliecināts par savu lēmumu pareizību," viņš uzsvēris.

Komisijas lēmumus Palaitis nosaucis par nenozīmīgiem, atsaukdamies uz ekspertiem, kuri uzskatot, ka deputātu juridiskie argumenti "nav necik spēcīgi". "Tas ir tīri politisks viedoklis," ministrs sacījis žurnālistiem.

Saskaņā ar Lietuvas likumdošanu ministrus pēc premjera ieteikuma ieceļ un atlaiž valsts prezidents.