Vēlētāju aktivitāte Krievijas prezidenta vēlēšanās augstāka nekā 2008.gadā

Līdz plkst.10 pēc Maskavas laika (plkst.8 pēc Latvijas laika) 4.martā vēlēšanās bija nobalsojuši 12,2% vēlētāju. Pirms četriem gadiem šajā pat laikā nobalsojuši bija 8,9% vēlētāju.

Ja vēlētāju aktivitāti salīdzina ar decembrī notikušajām parlamenta vēlēšanām, tad tā svētdien ir par divām reizēm lielāka. Parlamenta vēlēšanās līdz plkst.10 bija nobalsojuši vien 5,3% vēlētāju.

Krievijas prezidenta vēlēšanas turpināsies līdz plkst.21 pēc Maskavas laika (plkst.19 pēc Latvijas laika), kad valsts teritorijā tiks slēgti pēdējie iecirkņi.

Vēlētāju sarakstos ir ietverti vairāk nekā 108 miljoni cilvēku. Ir izveidoti vairāk nekā 95 tūkstoši iecirkņu, no tiem 385 - ārzemēs.

Vēlēšanās, visticamāk, uzvarēs pašreizējais premjerministrs Vladimirs Putins, atgriežoties Kremlī jau uz trešo pilnvaru termiņu.

Par 59 gadus vecā bijušā VDK virsnieka uzvaru, šķiet, nešaubās vairs neviens.

Valsts organizētās aptaujas liecina, ka jau pirmajā vēlēšanu kārtā Putins saņems 60% balsu, kamēr par viņa tuvāko sāncensis - komunistu līderi Genādiju Zjuganovu - gatavojas balsot tikai 15% vēlētāju.

Par trešo vietu nāksies cīnīties miljardierim Mihailam Prohorovam un skandalozajam populistam Vladimiram Žirinovskim, kamēr bijušais parlamenta augšpalātas spīkers Sergejs Mironovs, visticamāk, paliks pēdējā vietā.

Taču analītiķi norāda, ka pārliecinošā uzvara, iespējams, tikai ievadīs jaunu politiskās nestabilitātes laikmetu, kas būs krasā pretstatā ar Putina diviem iepriekšējiem prezidentūras termiņiem, kas ilga no 2000. līdz 2008.gadam.

Emocionālie ielu protesti, kas sākās pēc 4.decembrī notikušajām parlamenta vēlēšanām, kurās tika konstatēta plaša rezultātu viltošana, izvērtušie plašā opozīcijas kustībā, kas aktīvi izmanto interneta sociālo mediju sniegtās iespējas.