Baltijas valstu premjeri vienojas par Visaginas AES projekta virzību

Lietuvas, Igaunijas un Latvijas puses apliecinājušas atbalstu šim projektam un vienojās par turpmākajiem soļiem, lai valstu enerģijas kompānijas, kas iesaistītas projekta īstenošanā, varētu precizēt projekta tehniskos jautājumus.

Tikšanās laikā Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus saviem Latvijas un Igaunijas kolēģiem sniedza plašu pārskatu par projekta pašreizējo statusu.

"Mums bija iespēja izvērtēt, cik daudz ir izdarīts šī projekta attīstībai, noskaidrot, kādā stacijā pašlaik atrodas projekts, kādas problēmas jārisina tuvākajā laikā, lai pabeigtu sarunas," sacīja Kubiļus.

"Pats svarīgākais, mēs vienojāmies, ka mūsu kopīgais mērķis ir koncesijas līgums un lai tas tiktu parakstīts tuvākajā laikā un jūnijā tiktu apstiprināts, kā to paredz likumi," preses konferencē sanāksmes noslēgumā pavēstīja Kubiļus.

"Projekta dalībniekiem, energokompānijām intensīvi jārisina sarunas, lai noskaidrotu jautājumus, par kuriem vēl nepieciešamas diskusijas," piebilda Lietuvas premjers.

Plānots, ka koncesijas līgumu par projekta galvenajiem principiem varētu parakstīt šī gada jūnijā, tomēr par šī līguma aspektiem vēl vienosies enerģijas kompānijas, no Latvijas puses - AS "Latvenergo".

Tiek uzsvērts, ka Latvijas pusei būtiskākais ir projekta ekonomiskā konkurētspēja "Nord Pool Spot" enerģijas tirgū, enerģētiskās drošības jautājums, kā arī iespēja dažādot enerģijas avotus.

Premjeru parakstītajā dokumentā apliecināts atbalsts Visaginas atomelektrostacijas projektam, kā arī atbalstīta "Latvenergo", "Eesti Energia" un AES projekta sagatavošanas darbu uzņēmuma "Visagino atomine elektrine" iesaistīšanās projektā, pamatojoties uz tā ekonomisko dzīvotspēju.

Uzņēmumi tiek mudināti sarunas pabeigt laicīgi, lai koncesijas līgumu varētu parakstīt līdz jūnijam.

Kubiļus arī norādīja, ka iespējas iesaistīties Visaginas AES projektā tiek saglabātas arī Polijai.

Savukārt Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips norādīja, ka Igaunijai Visaginas AES projekts ir ļoti svarīgs enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai.

"Pateicoties degslāneklim un atjaunojamajiem energoresursiem, mēs spējam nodrošināt savas prasības, bet, lai nodrošinātu enerģijas neatkarību, Igaunijai nepieciešams dažādot savus enerģijas ieguves veidus," sacīja Ansips.

Līdz Igaunijas dalības lieluma izņemšanai AES stratēģiskajam investoram Japānas uzņēmumam "Hitachi" un Baltijas valstu energokompānijām pēc iespējas precīzāk jāvienojas par nepieciešamajām investīcijām un projekta iespējamajiem ienākumiem, sacīja Ansips.

"Galvenais nosacījums ir, lai iesaistītās puses atbilstoši ieguldījumam gūtu labumu no šī projekta," piebilda Igaunijas premjerministrs.

Arī Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus norādīja, ka Visaginas AES projektam jābūt ne tikai stratēģiski, bet arī ekonomiski izdevīgam.

"Pašlaik Lietuva importē 70% no tai nepieciešamās elektrības no citām valstīm. Tāpēc Lietuvas interesēs būt projekta ekonomisks izdevīgums un pietiekoša ražošanas jauda," sacīja Kubiļus.

"Mēs domājam par energoresursu drošību un dažādošanu. Protams, mums ir jāapsver, vai šis projekts būs komerciāli izdevīgs un konkurētspējīgs tirgū. Pašlaik izskatās, ka mēs to varam sasniegt," sacīja Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis.

LETA jau ziņoja, ka šodien Prienu pilsētā Lietuvā turpinājās neformāla Latvijas Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V), Igaunijas premjera Andrusa Ansipa un Lietuvas premjera Andrjus Kubiļus tikšanās, kuras galvenā sarunu tēma ir sadarbība enerģētikas jomā un virzība Visaginas atomelektrostacijas būvniecības projektā.

Baltijas valstu premjeru neformālās tikšanās notiek reizi gadā, tiekoties kādā no trim Baltijas valstīm. Iepriekšējā sanāksme notika 2011.gada augustā Vidzemē, 2010.gadā - Igaunijas pilsētā Tartu, bet 2009.gadā - Lietuvas kūrortpilsētā Nidā.

Kā ziņots, februārī Lietuvas valdība pirmo reizi netieši ieminējusies, ka apsver iespēju aizņemties līdzekļus jaunās Visaginas AES būvniecībai. Enerģētikas ministrija lēsusi, ka aizdevumu apkalpošanai laikā no 2020. līdz 2027.gadam būs jāatvēl gandrīz visi jaunās spēkstacijas neto ieņēmumi par pārdoto elektroenerģiju, bet laikā no 2027. līdz 2038.gadam - aptuveni puse neto ieņēmumu.

Tiek lēsts, ka jaunā spēkstacija izmaksās līdz pieciem miljardiem eiro (3,5 miljardiem latu). Patlaban prognozēts, ka elektroenerģiju tā sāks ražot 2020.gadā.