Par Moldovas prezidentu ievēlēts Nikolaje Timofts

Viņa kandidatūru atbalstīja 62 no 101 Moldovas parlamenta deputāta. Par Timofta kandidatūru balsoja visi 59 deputāti no valdošās prorietumnieciskās triju partiju apvienības "Alianses par eiropeisku integrāciju", kā arī trīs deputāti no Sociālistu partijas.

Komunistu partijas frakcijas visi 39 deputāti balsojumu par prezidenta amata kandidātu boikotēja.

Timofts kļuvis par ceturto Moldovas prezidentu. Pirmie divi prezidenti tika ievēlēti tieši, bet iepriekšējo prezidentu Vladimiru Voroņinu 2001.gadā saskaņā ar gadu pirms tam grozīto konstitūciju ievēlēja parlaments.

1948.gada 22.decembrī Floreštas rajonā Moldovas ziemeļos dzimušais Timofts ir beidzis Moldovas Valsts universitātes Juridisko fakultāti un kopš 1976.gada strādājis par tiesnesi.

Viņam ir trīs pieauguši dēli, no kuriem viens ir jurists, otrs – sporta žurnālists, bet trešais dzīvo un strādā ASV.

Uzrunājot deputātus, Timofts uzsvēra, ka "Moldovai nepieciešama nacionālā ideja, kas spētu apvienot sašķelto Moldovas sabiedrību". Viņš paskaidroja, ka nacionālā ideja ir integrācija Eiropā.

Viņš aicināja "nepretstatīt integrāciju Eiropā citiem projektiem" un paziņoja, ka "nekad nav nodarbojies un nekad nenodarbosies ar politiku".

"Vēlos būt visu pilsoņu prezidents, apvienot tautu," viņš atzina.

Premjerministrs Vlads Filats, uzrunājot parlamentu, teica, ka "Moldova bez prezidenta bija 917 dienu, bet Dievs pielika punktu šim sarežģītajam laikam un deva piemērotu kandidātu, kas būs labs prezidents".

Politiskā krīze, ko izraisīja parlamenta nespēja ievēlēt jaunu prezidentu, turpinājās jau no 2009.gada aprīļa.

Iepriekšējais Moldovas prezidents Komunistiskās partijas līderis Vladimirs Voroņins 2009.gada 11.septembrī pēc astoņiem šajā amatā pavadītiem gadiem nolika prezidenta amata pilnvaras, un Konstitucionālā tiesa 2009.gada 17.septembrī par pagaidu prezidentu iecēla toreizējo parlamenta priekšsēdētāju Mihaju Gimpu, bet kopš 2010.gada decembra šos pienākumus pildīja tagadējais parlamenta priekšsēdētājs Marians Lupu.

Voroņina  otrais amata pilnvaru termiņš beidzās jau 2009.gada 7.aprīlī, bet viņš turpināja pildīt prezidenta    pienākumus, jo parlamentam vairākas reizes neizdevās ievēlēt jaunu   prezidentu. Šā iemesla dēļ 2010.gada 29.jūlijā Moldovā  notika parlamenta pirmstermiņa   vēlēšanas, pēc kurām valdošo koalīciju izveidoja trīs prorietumnieciskās partijas, kam kopā ir 59 balsis.

Tā kā arī jaunā sasaukuma parlamentam divas reizes neizdevās ievēlēt jaunu valsts vadītāju, atbilstoši konstitūcijai  prezidenta   pienākumu izpildītājam bija jāatlaiž parlaments un jārīko ārkārtas   vēlēšanas.   Prezidentu  ievēlēt neizdevās 2009.gada novembrī un decembrī, un parlaments varēja tikt atlaists pēc 2010.gada 16.jūnija.

Mēģinot izvairīties no parlamenta atlaišanas, valdošā koalīcija 2010.gada 5.septembrī rīkoja referendumu par prezidenta ievēlēšanu tiešā tautas balsojumā, bet referendums izgāzās pārāk zemas balsotāju aktivitātes dēļ, un 28.novembrī notika otras parlamenta ārkārtas vēlēšanas, kurās Prorietumniecisko koalīciju izveidoja trīs partijas ‒ Moldovas  Liberāldemokrātiskajai partijai ir 32 mandāti, Demokrātiskajai partijai ‒ 15 mandāti, bet Liberālajai partijai ‒ 12 mandāti, un tām kopā ir 59 mandāti.

Savukārt opozīcijā esošajai Komunistiskajai partijai ir 42 deputātu mandāti.