ECT daļēji apmierina Katiņas upuru radinieku prasību pret Krieviju
Krievija, nesniedzot Katiņā 1940.gadā noslepkavoto poļu karagūstekņu radiniekiem pietiekošu informāciju par viņu tuvinieku likteni, ir pārkāpusi Eiropas cilvēktiesību konvencijas trešo pantu - "Spīdzināšanas aizliegums", - tā nosprieda ECT, vienlaikus atsakoties pieņemt lēmumu attiecībā uz sūdzību par konvencijas otrā panta "Tiesības uz dzīvību" pārkāpumu.
Noslepkavoto karagūstekņu radinieku advokāts Ireneušs Kamiņskis apliecināja, ka ir tikai daļēji apmierināts ar šo spriedumu un pārsūdzēs to Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielajā palātā.
Kaut arī tiesa ir atzinusi, ka Krievijas Federācija ir pārkāpusi konvencijas trešo pantu, tiesnešiem bijuši atšķirīgi viedokļi attiecībā uz otrā panta pārkāpumu, kas prasības iesniedzējiem bijis pat vēl principiālāk, norādīja advokāts.
No tiesas formulējuma ir skaidri saprotams, ka tajā sūdzības daļā, kas attiecas uz konvencijas otrā panta pārkāpumu, galīgais lēmums ir jāpieņem tiesas Lielajai palātai.
Cits prasības iesniedzēju advokāts Bartolomejs Sohaņskis par galveno sasniegumu uzskata to, ka spriedumā ir atzīts - Krievija nav pilnā mērā sadarbojusies ar tiesu.
Tiesa nav varējusi pieņemt galīgo lēmumu par otrā panta pārkāpumu, jo Krievijas puse šajā lietā nav iesniegusi visus dokumentus, tādēļ ka daudziem no tiem ir noteikts slepenības statuss, norādīja Sohaņskis. Tas arī ir bijis galvenais iemesls, lai vērstos tiesā. Turklāt advokāts nebūt nenoraidīja iespēju, ka Krievijā arī varētu būt notikusi pienācīga izmeklēšana.
Kopumā Sohaņskis apliecināja, ka ir apmierināts ar tiesas lēmumu, vienlaikus norādot, ka vēršanās Lielajā palātā ir neizbēgama.
Savukārt Krievijas pastāvīgā pārstāvja Eiropas Padomē padomnieks Vladislavs Jermakovs atzina, ka spriedums ir sarežģīts, bet līdzsvarots, turklāt aicināja neizdarīt pārsteidzīgus secinājumus, sagaidīt oficiālo paziņojumu presei un paša sprieduma publicēšanu.
Viņš neizslēdza iespēju, ka spriedums tiks pārsūdzēts. Puses spriedumu var pārsūdzēt trīs mēnešu laikā.
Padomju Savienības iekšlietu karaspēks 1940.gada aprīlī un maijā Katiņas mežā, Smoļenskas apkaimē, Harkovas un Kaļiņinas cietumos un citviet noslepkavoja vairāk nekā 22 000 poļu armijas un policijas virsnieku, ārstu, profesoru un priesteru, kas tika sagūstīti pēc padomju armijas iebrukuma Polijā 1939.gadā.
Tā kā visvairāk poļu tika noslepkavots Katiņas mežā, tad arī viss vienlaikus Padomju Savienībā notikušais poļu slaktiņš tiek dēvēts par Katiņas slaktiņu.
1943.gadā parādījās pirmās ziņas par poļu militārpersonu masveida apbedījumiem Katiņas mežā.
Nacistiskā Vācija nekavējoties apsūdzēja slepkavībā padomju spēkus, bet PSPS vēlāk uzvēla vainu nacistiem un gandrīz pusgadsimtu apgalvoja, ka par to esot atbildīga Vācija.
Slaktiņš bija aizliegts temats gan Padomju Savienībā, gan Polijā līdz komunistiskā režīma sabrukumam 1989.gadā, kad padomju līderis Mihails Gorbačovs beidzot atzina, ka par noziegumu ir atbildīgs Staļins.
LETA
