Breivīks: Es to darītu atkal

"Jā, es to darītu atkal," sacīja Bērings-Breivīks, piebilstot, pirms tiesa viņu pārtrauca, ka pavadīt mūžu cietumā vai pat mirt savas tautas dēļ esot "vislielākais gods".

Kā ziņots, otrdienas tiesas sēde sākās ar prasību atstādināt vienu no pieciem tiesnešiem, kuru iesniedza gan apsūdzība, gan aizstāvība.

Tiesas priekšsēdētāja Vehe Elizabete Arncena izsludināja 30 minūšu ilgu pārtraukumu, lai lemtu par Tomasa Indrebo turpmāko piedalīšanos procesā, jo nācis gaismā, ka viņš vēl pirms prāvas sākuma izteicis aicinājumus masu slepkavam piespriest nāvessodu.

Atklājies, ka dienu pēc Bēringa-Breivīka jūlijā sarīkotajiem uzbrukumiem tiesnesis internetā ievietojis paziņojumu, kurā teikts, ka "šajā lietā vienīgais taisnīgais rezultāts ir nāvessods".

Šīs ziņas otrdien parādījušās pretrasistiskajā žurnālā "Vepsen".

Kā pavēstīja Arncena, pats Indrebo atzinis, ka pagājušā gada 23.jūlijā tiešām publicējis internetā šādu paziņojumu.

Pēc pusstundu ilgā pārtraukuma tiesas priekšsēdētāja paziņoja, ka Indrebo no turpmākās dalības prāvā tiek atstādināts un ka viņu aizstās rezerves tiesnese Anne Elīsabete Vislefa.

Tiesai sēdei atsākoties, tiesneši uzklausīja Bēringa-Breivīka liecību, kuru viņam bija atļauts nolasīt no iepriekš sagatavota teksta, bet atgādināja, lai apsūdzētais neaizraujas ar cinisku politisko retoriku.

Bēringam-Breivīkam bija atvēlētas 30 minūtēm, kuras viņš izlietoja, lai paustu savus islamofobiskos un pret imigrāciju vērstos uzskatus.

Viņš raksturoja Oslo kā "multikulturālu elli", pauda pārliecību, ka "kristieši šodien ir vajāta minoritāte", un apgalvoja, ka Eiropas pilsētās tagad plūstot "musulmaņu izraisītas asins upes", kā piemērus minot Madridi, Londonu un Tulūzu.

"Multikulturālisms ir pašiznīcinoša ideoloģija," uzsvēra Bērings-Breivīks, paužot nicinājumu par Norvēģijas iecietīgo imigrācijas politiku.

Viņš salīdzināja valdošās Darba partijas jaunatnes nodaļu ar Ādolfa Hitlera jaunatnes organizāciju, paziņojot, ka uzbrucis tai, jo vairums šo jauniešu ir "naivi un ideoloģiski apstrādāti".

"Tie nebija nevainīgi bērni, bet politiskie aktīvisti," viņš piebilda.

Savus pastrādātos noziegumus Bērings-Breivīks raksturoja kā iespaidīgāko nacionālistu kaujinieka pastrādāto operāciju šajā gadsimtā.

Kad Bēringam-Breivīkam atvēlētais laiks bija iztecējis, tiesneši viņu pārtrauca.

Televīzijas kanāliem un radio stacijām apsūdzēto vārdus bija aizliegts pārraidīt.

Jau pirms tiesas prāvas sākuma sabiedrībā izskanēja bažas, ka Bērings-Breivīks varētu izmantot savu liecību kā platformu savas ideoloģijas izplatīšanai.

Jau ziņots, ka pirmdien - tiesas prāvas pirmajā dienā - Bērings-Breivīks stādījās priekšā kā rakstnieks un paziņoja, ka neatzīst Norvēģijas tiesas leģitimitāti.

Pēc apsūdzību nolasīšanas, kas aizņēma vairāk nekā stundu, Bērings-Breivīks paziņoja, ka atzīst pastrādāto rīcību, bet neesot vainīgs un darījis to pašaizsardzības nolūkos.

Apsūdzību nolasīšanas laikā Bērings-Breivīks neizrādīja emocijas, bet apraudājās, kad tiesas zālē tika demonstrēts 12 minūšu garais videomateriāls, kuru viņš ievietoja internetā uzbrukumu dienā.

Bēringa-Breivīka advokāts paskaidroja, ka viņa klienta aizkustinājums acīmredzot saistīts ar viņa pārliecību, ka viņa rīcība bijusi "nežēlīga, taču nepieciešama (..) lai izglābtu Eiropu no notiekošā kara".

Otrdien, ierodoties tiesas zālē, Bērings-Breivīks, līdzīgi kā prāvas pirmajā dienā, salutēja, izstiepjot gaisā roku ar dūrē sakļautu plaukstu.

1500 lappušu garajā manifestā, ko Bērings-Breivīks publiskoja internetā īsi pirms uzbrukumu īstenošanas, viņš paskaidrojis, ka šis galēji labējo izmantotais salutēšanas veids "simbolizē spēku, godu un nepakļaušanos Eiropas marksistiskajiem tirāniem".

Jau ziņots, ka 2011.gada 22.jūlijā Bērings-Breivīks sarīkoja sprādzienu Norvēģijas valdības ēku kvartālā Oslo centrā. Tajā dzīvību zaudēja astoņi cilvēki, bet vēl vairāk nekā 200 tika ievainoti. Pēc tam viņš devās uz Ūteijas salu, kur uzbruka valdošās Darba partijas jauniešu organizācijas vasaras nometnes dalībniekiem.

Ģērbies policista uniformā, Bērings-Breivīks vairāk nekā stundas laikā nošāva 69 cilvēkus, galvenokārt pārbiedētus pusaudžus, kas centās paglābties aukstajā ezera ūdenī. Vēl 67 cilvēki tika ievainoti.