Lietuvas prezidente Ukrainā tiksies ar Timošenko

Grībauskaite pavēstīja, ka par to ar Janukoviču vienojusies telefonsarunā pagājušajā nedēļā.

"Mēs vienojāmies ar prezidentu, ka man būs iespēja tikties ar viņu Harkovā," Grībauskaite teica žurnālistiem Viļņā.

Lietuvas prezidente arī norādīja, ka Ukrainas opozīcijas līdere jau otrdien tiks pārvesta uz slimnīcu.

"Pateicoties arī Vācijas centieniem, šķiet, ka jau rīt Timošenko pārvedīs uz Harkovas slimnīcu. Tādējādi viņa saņems nepieciešamo medicīnisko aprūpi un ārstēšanu," pastāstīja Grībauskaite.

Par to, ka neieradīsies ceturtdien un piektdien paredzētajā samitā, ir paziņojuši Austrijas, Bulgārijas, Čehijas, Horvātijas, Igaunijas, Itālijas, Latvijas, Slovēnijas, Ungārijas un Vācijas prezidenti. Ne visi kā neierašanās iemeslu ir minējuši izturēšanos pret ieslodzījumā esošo bijušo Ukrainas  premjerministri Jūliju Timošenko, vairāki prezidenti paziņojuši, ka Jaltas samits nav saskaņojams ar viņu darba grafiku.

Tie, kas atbalsta šādu rīcību, uzsver, ka nav iespējami kompromisi cilvēktiesību ievērošanā, norādot, ka šāda līmeņa tikšanās boikotēšana ir labākā iespēja, kā paust Kijevai neapmierinātību ar tās rīcību.

Savukārt boikota kritiķi paskaidro, ka tas tikai pastiprinās Krievijas ietekmi Ukrainā, uzsverot, ka sarežģīts dialogs ir labāks par monologu, lai tuvinātu Ukrainu ES, kas īsteno vairākas iniciatīvas, lai veicinātu sadarbību ar Austrumu partnerības valstīm.

51 gadu vecā Timošenko ir paziņojusi, ka kopš 20.aprīļa ir pieteikusi badastreiku, jo, pārvietojot no cietuma uz slimnīcu, pret viņu ticis lietots fizisks spēks un viņai uz ķermeņa radušies asinsizplūdumi. Ukrainas ekspremjere jau ilgstoši sūdzas par veselības problēmām ‒ viņai sāpot mugura.

Pagājušajā nedēļā viņu izmeklēja ārsti no Vācijas.

Protestējot pret izturēšanos pret Timošenko, Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu un visi komisāri, kā arī Austrijas kanclers Verners Faimans boikotēs Ukrainā nākammēnes paredzētās Eiropas futbola čempionāta finālturnīra spēles, un ar boikotu ir draudējusi arī Vācijas kanclere Angela Merkele.

Kijevas Pečoras rajona tiesa pērn oktobrī atzina Timošenko par vainīgu amata pilnvaru pārsniegšanā saistībā ar gāzes piegāžu līgumu parakstīšanu starp Ukrainu un Krieviju un piesprieda viņai septiņu gadu cietumsodu. Pagājušajā mēnesī pret viņu sākās jauna tiesas prāva saistībā ar apsūdzībām par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, zādzību un ienākumu ārvalstu valūtā slēpšanu laikā, kad viņa 90.gados vadīja enerģētikas uzņēmumu "United Energy Systems of  Ukraine" (UESU).

Rietumvalstis pauž viedokli, ka Timošenko, kas ir opozīcijas partijas "Tēvzeme" līdere, tiek vajāta politisku motīvu dēļ. Šādu viedokli pauž arī Timošenko, kas savu vainu neatzīst.

Eiropas Savienība ir nosodījusi Timošenko notiesāšanu kā selektīvā tiesiskuma piemēru un brīdinājusi Ukrainu, ka bloka dalībvalstis neratificēs politiskās asociācijas un brīvās tirdzniecības līgumu ar Ukrainu, kamēr vien Timošenko atradīsies ieslodzījumā.

BNS