ECT varētu bloķēt Vācijas mēģinājumus aizliegt neonacistu partiju
Vācija šobrīd gatavojas kārtējam mēģinājumam aizliegt neonacistisko Nacionāldemokrātisko partiju (NPD), taču pastāv draudi, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) šo ieceri varētu nobloķēt, atsaucoties uz vienu no tieslietu ekspertiem, vēsta ietekmīgais žurnāls "Der Spiegel".
Prasības aizliegt NPD atkal kļuva aktīvākas pēc tam, kad pagājušā gada novembrī gaismā nāca slepkavību sērija, kuru ilgstošā laika posmā bija pastrādājusi kāda neonacistu banda.
Tagad pie atkārtotā mēģinājuma aizliegt NPD ķērusies arī valdība.
Vācijas Konstitūcijas aizsardzības birojs ("Bundesamt für Verfassungsschutz" - BfV) atzīst, ka NPD ir "rasistiska, antisemītiska un revizionistiska" partija, kuras mērķis ir demokrātiskās iekārtas likvidācija un Ceturtā Reiha izveidošana, taču līdz šim mēģinājumi to aizliegt bijuši nesekmīgi.
Iepriekšējo reizi Vācijas valdība mēģināja panākt NPD aizliegšanu 2003.gadā, taču Konstitucionālā tiesa prasību noraidīja, kad atklājās, ka daļa pierādījumu pret partiju iegūti, izmantojot apmaksātus ziņotājus pašas NPD rindās.
Gatavojoties jaunajam mēģinājumam panākt neonacistu partijas aizliegšanu, gan federālās, gan zemju iestādes ir sarāvušas savas attiecības ar ziņotājiem NPD vadībā. Tomēr valdība cer, ka tai izdosies pierādīt draudus, kurus demokrātijai rada NPD.
Tikmēr neonacisti jau paziņojuši, ka partijas aizlieguma gadījumā vērsīsies ECT, un Diseldorfas universitātes publisko tiesību profesors Martins Morloks atzīst, ka NPD tas varētu izdoties.
Intervijā "Der Spiegel" Morloks norādīja, ka ECT partijas aizlieguma jautājumā ir vēl augstāki standarti nekā Vācijas Konstitucionālajai tiesai.
Viņš piebilda, ka Vācijas tiesa pie saviem apsvērumiem nonāktu, izvērtējot iespējamos draudus, kurus NPD varētu radīt nākotnē, kamēr ECT vērtētu tikai jau pastāvošos draudus.
"Cilvēktiesību tiesa vaicā, vai ekstrēmistu partija, pamatojoties uz tās iepriekšējiem vēlēšanu rezultātiem, patiesi atrodas ceļā uz varas iegūšanu, un NPD no tā atrodas tālu," uzskata Morloks.
Lai gan NPD izdevies iekļūt vairāku zemju landtāgos, tai nekad nav izdevies iegūt pārstāvniecību federālajā parlamentā - Bundestāgā.
Morloks uzskata, ka aizliegumu var pamatot arī ar partijas atbalstu teroristiskām darbībām.
"Taču saskaņā ar visu, ko kāds līdz šim lasījis vai dzirdējis, tam nav pietiekamu pierādījumu," atzīst profesors.
Arī Vācijas iekšlietu ministrs Hanss Pēters Frīdrihs pagājušajā mēnesī atzina, ka, domājams, nebūs iespējams pierādīt saikni starp NPD ideoloģiju un tā dēvētās Cvikavas šūniņas izveidi.
Ja šādu saikni būtu iespējams konstatēt, tad "aizliegšanas procedūru būtu relatīvi viegli veikt ātri un veiksmīgi," intervijā laikrakstam "Südwest-Presse" aprīlī sacīja Frīdrihs.
Tikmēr Morloks norāda, ka Vācija nevarēs ignorēt ECT spriedumu, un iesaka "Federālajai Konstitucionālajai tiesai jau tagad savā lēmumā ņemt vērā Strasburgas prasības".
LETA
