Bēringa-Breivīka attieksmi pret musulmaņiem veidojis bērnībā piedzīvotais

Apsūdzētais tiesā izstāstīja gadījumu, ka bērnībā tēva draugs - turku diplomāts - iznīcinājis viņa velosipēdu, jo Bērings-Breivīks turku bija aizskāris. Toreiz Bēringam-Brevīkam bija septiņi gadi.

Ekstrēmists atminējās arī citus ar musulmaņiem saistītus gadījumus, ko pieredzējis pats vai kāds viņa paziņa. Tie saistīti ar iepļaukāšanu, kautiņiem, zādzības mēģinājumiem un izvarošanu.

Taču, kā vēsta laikraksts "Verdens Gang", meitenes, kuras, pēc Bēringa-Breivīka stāstītā, tikušas izvarotas, policijai to noliegušas.

"Atsevišķi ņemot, šīs epizodes nav nopietnas," tiesā atzina pats Bērings-Breivīks, vienlaikus piebilstot, ka tieši tās veidojušas viņa uzskatu par musulmaņiem.

2011.gada 22.jūlijā Bērings-Breivīks sarīkoja sprādzienu Norvēģijas valdības ēku kvartālā Oslo centrā. Tajā dzīvību zaudēja astoņi cilvēki, bet vēl vairāk nekā 200 tika ievainoti. Pēc tam viņš devās uz Ūteijas salu, kur uzbruka valdošās Darba partijas jauniešu organizācijas vasaras nometnes dalībniekiem.

Ģērbies policista uniformā, Bērings-Breivīks vairāk nekā stundas laikā nošāva 69 cilvēkus, galvenokārt pārbiedētus pusaudžus, kas centās paglābties aukstajā ezera ūdenī. Vēl 67 cilvēki tika ievainoti.

Pats Bērings-Breivīks sevi raksturojis kā krustnesi cīņā pret "musulmaņu invāziju" Eiropā un Norvēģijas centriski kreisās valdības atbalstīto multikulturālismu. Savu rīcību viņš nodēvējis par "nežēlīgu, taču nepieciešamu".

Bēringam-Breivīkam draud 21 gads cietumā - turklāt šis soda mērs var tikt pagarināts bezgalīgi, kamēr vien viņš tiks uzskatīts par draudu sabiedrībai. Viņam var arī tikt piespriesta ārstēšanās slēgta tipa psihiatriskajā slimnīcā, iespējams, uz mūžu.

Pats Bērings-Breivīks uzstāj, ka viņš ir pieskaitāms. Viņš atzinis, ka ieslodzīšana psihiatriskajā slimnīcā būtu ļaunākais iespējamais sods, kas viņam varētu tikt piemērots, jo tas grautu viņa 1500 lapaspušu biezajā manifestā pausto vēstījumu, ar kuru viņš nāca klajā īsi pirms slaktiņa sarīkošanas.

Tomēr galīgais lēmums par to, vai atzīt apsūdzēto par garīgi pieskaitāmu, būs jāpieņem tiesnešiem.