Latviešu neirologs atklāj patiesos Ļeņina nāves iemeslus

Līdz šīm ir bijušas vairākas spekulācijas par PSRS pirmā līdera patiesajiem nāves iemesliem. Oficiālā versija vēstīja, ka Ļeņins miris no izkaisītās aterosklerozes. Vairums zinātnieku domāja, ka viņš no dzīves šķīries sifilisa izraisīto komplikāciju dēļ. Vēsturnieki atklājuši, ka pirmo PSRS vadītāju ar sifilisu 1902. gadā inficējusi kāda Parīzes prostitūta. Bija arī versija, ka Ļeņinu ir noindējis viņa pēctecis Staļins. Tomēr līdz šim versijai par Ļeņina noindēšanu nebija zinātnisku pierādījumu, tie bija tikai vēsturiski pieņēmumi. Vinters šo vēsturisko versiju centies pierādīt arī zinātniski.

Maija sākumā amerikāņu zinātnieks, Kalifornijas universitātes profesors, neirologs Harijs Vinters un krievu vēsturnieks Ļevs Lurjē konferencē Merilendas universitātē, kas bija veltīta dažādu vēsturisku personību nāves iemesliem, paziņoja, ka viņi izanalizējuši, ka Ļeņins 1924. gada 21. janvārī 53 gadu vecumā varētu būt noindēts.

Lurjē secinājis, ka Ļeņina veselība 1921. gadā pasliktinājusies pakāpeniski. Viņš pārcieta insultu, rezultātā tika paralizēta ķermeņa labā puse, tomēr Ļeņinam izdevās atlabt. Savukārt Vinters izpētījis, ka dažas stundas pirms nāves Ļeņins bijis aktīvs un runīgs, taču īsi pirms nāves viņu pārņēmušas konvulsijas, kas insultam nav raksturīgi.

Turklāt dzīves beigās viņš bijis samērā jauns un spēcīgs 53 gadus vecs vīrietis. Nav smēķējis un nav pacietis, ka viņam blakus kāds uzvilktu dūmu, nav slimojis ar diabētu un cietis no liekā svara, autopsija nav uzrādījusi, ka viņam būtu bijis augsts asinsspiediens. Vinters gan norāda, ka pirmajam Padomju Savienības līderim bijusi stresu pilna dzīve, turklāt pret viņu bijuši vērsti vairāki atentāti. Taču - lai nu kā - 1924. gadā Ļeņins esot atlabis, nosvinējis Jauno gadu un pat piedalījies medībās.

Vēsturnieks Lurjē pieļauj, ka tajā laikā Ļeņins, kurš atbalstījis Staļina nākšanu pie varas, iespējams izlēmis, ka ir kļūdījies savā izvēlē, un sācis tuvināties Ļevam Trockim. Staļins to sapratis un noindējis savu politisko pretinieku. Ļeņina mirstīgajām atliekām toksikoloģiskā ekspertīze nav bijusi. Pētījuma autori secinājuši, ka Ļeņins varētu būt noindēts.

Vispirms abu zinātnieku pētījuma rezultātus publicējas ietekmīgais ASV laikraksts „The Washington Post”, bet pēc  to pārpublicēja plašsaziņas līdzekļi visā pasaulē, arī Latvijā.

Amerikas latviešu izdevums „Dienvidkalifornijas Latviešu Informācijas Biļetens”, ka šis Vintera un Lurjē pētījums latviešus varētu ieinteresēt ne tikai kā zinātnisks darbs, bet arī tādēļ, ka viens no tā autoriem ir mūsu tautietis. Dienvidkalifornijas latviešu laikraksts raksta: „…bet nekur nav minēts, ka Vinters ir latvietis. Viņš vairākkārt bijis Latvijā un citās Baltijas valstīs, piedalījies neirologu un patologu sanāksmēs.”

Ar jaunu sensacionālu ideju klajā nācis arī Krievijas valdības pārstāvis – jaunais Krievijas kultūras ministrs Vladimirs Medinskis. Putina – Medvedeva – Putina laikā neviens oficiālais Kremļa pārstāvis nebija uzdrošinājies nākt klajā ar ideju Ļeņinu beidzos iznest ārā no mauzoleja un apglabāt zemē, lai nesaniknotu vēl par PSRS laikiem sapņojošo Krievijas tautu.

Pēc tikko Krievijā notikušajām vēlēšanām, kultūras ministrs Medinskis sadūšojies piedāvāt apbedīt boļševistiskā režīma pirmo līderi Ļeņinu, kuram „nevajadzētu atrasties mauzolejā Maskavas galvenajā laukumā”.

„Es kā uzskatīju, tā arī uzskatu, ka līķis ir jāatdod zemei. Es ievērotu visus nepieciešamos rituālus. Ja tāds lēmums tiks pieņemts, tā kā tā ir augstākā amatpersona, apbedīšanai ir jānotiek ar visiem attiecīgajiem valstiskajiem rituāliem, godu, militāro salūtu, pienācīgā vietā,” intervijā radiostacijai „Eho Moskvi” sacīja Medinskis.

Viņš norādīja, ka šāds lēmums netika pieņemts līdz vēlēšanām tāpēc, ka droši vien būtu atņēmis balsis varai. Pēc viņa domām, ja Ļeņins tiks apbedīts, mauzolejs ir jāsaglabā kā Maskavas Sarkanā laukuma ansambļa daļa.

Aicinājumi aizvākt Ļeņina mirstīgās atliekas no mauzoleja publiski sāka skanēt pagājušā gadsimta 90.gadu sākuma, Krievijai sākot īstenot demokrātiskas reformas. Tomēr, pārskatot oficiālo viedokli par pagātnes līderiem, šie aicinājumi palikuši neuzklausīti.

Ļeņins mauzolejā