Sociālistu līderis: Grieķijai ir valdība

"Grieķijai ir valdība," žurnālistiem paziņoja Venizels, piebilzdams, ka jauno valdību veido "Jaunā demokrātija", PASOK un partija "Demokrātiskie kreisie" un par tās sastāvu tiks paziņots vēlāk trešdien.

No 300 vietām parlamentā ND jaunajā sasaukumā ieguvusi 129 vietas, jo vēlēšanu likums paredz, ka partija, kas ieguvusi pirmo vietu, saņem 50 papildu deputātu vietas. Kreiso radikāļu koalīcija SYRIZA ieguvusi 71 deputāta vietu, bet PASOK - 33 vietas.

Proeiropeiski noskaņotie "Demokrātiskie kreisie" parlamentā ieguvuši 17 vietas.

Runājot par Eiropas Savienības (ES) nākamajā nedēļā gaidāmo samitu, Venizels uzsvēra, ka "tajās divās dienās Briselē notiks milzīga cīņa par aizdevuma pārskatīšanu un vienošanos par ietvaru, kas veicinās atlabšanu un cīņu pret bezdarbu".

Arī partijas "Demokrātiskie kreisie" vadītājs Fotis Kuvelis pauda cerību, ka jaunā valdība "atbrīvos valsti no [starptautiskā aizdevuma] sāpīgajiem nosacījumiem]". Viņš atzīmēja, ka vienošanās par jaunās valdības politisko platformu, domājams, tiks panākat jau šodien.

Jaunās valdības pirmā prioritāte būs kontaktu atjaunošana ar starptautiskajiem auditoriem un aizdevuma maksājumu plūsmas atjaunošana, kas pirms vēlēšanām tika apturēta.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) jau paziņojis, ka savus ekspertus uz Grieķiju valsts glābšanas programmas izskatīšanai nosūtīs uzreiz pēc jaunās valdības izveides.

Tomēr starptautiskie kreditori, piemēram, Vācija ir uzsvēruši, ka ir gatavi atvēlēt Grieķijai vairāk laika budžeta deficīta samazināšanai uzstādīto mērķu sasniegšanai, bet aizdevuma programmas saturu nemainīs.

Tomēr Samars, kurš tiek uzskatīts par potenciālo premjerministra kandidātu jaunajā valdībā, priekšvēlēšanu kampaņā solīja samazināt īpašuma un tirdzniecības nodokli un iesaldēt algu samazināšanu valsts sektorā strādājošajiem un iesaldēt pensiju samazināšanu. Un tagad pret Samaru tiek izdarīts arvien lielāks spiediens panākt tautā nepopulāro starptautiskās aizdevumu programmas nosacījumu pārskatīšanu.

Otrdien Eirogrupas prezidents Žans Klods Junkers intervijā Austrijas radio uzsvēra, ka par vienošanās satura mainīšanu nevar būt ne runas, bet var tikt apspriesta nosacījumu izpildes termiņu pagarināšana. Tomēr kāda cita augsta ranga ES amatpersona tai pat laikā pauda pieļāvīgāku attieksmi pret iespējamo piekāpšanos Grieķijai, norādot, ka būtu maldīgi un stulbi saglabāt aizdevuma programmu neskartu.

"To nebūtu iespējams paveikt divu nedēļu laikā, bet, visticamāk, gan vasaras laikā," piebilda ES amatpersona.

Grieķijai pēc starptautiskas finanšu palīdzības nācies vērsties jau divreiz, 2010.gada maijā saņemot 110 miljardus eiro un vēl 130 miljardus eiro šā gada sākumā, kad tika arī panākta vienošanās par privāto kreditoru turēto parādsaistību norakstīšanu 107 miljardu eiro apmērā.

Pašreizējie nosacījumi paredz, ka Grieķijai līdz 2014.gadam izdevumi jāsamazina par 11,5 miljardiem eiro, kas ir līdzvērtīgi 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), taču grieķu partijas vēlas šo termiņu pagarināt līdz 2016.gadam.

Šis termiņa pagarinājums nozīmētu papildu finansējumu no starptautiskajiem kreditoriem vairāku miljardu eiro apmērā vai Grieķijas valdības īstenotus papildu izdevumu samazinājumus un ienākumu palielinājumus.

­

LETA/Foto: AFP/LETA