NASA jūlijā konstatējusi nepieredzēti strauju Grenlandes ledus vairoga kušanu
Satelītuzņēmumi liecina, ka Grenlandes ledus vairogs šomēnes kusis nepieredzēti lielā platībā, paziņojusi ASV Nacionālā Aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA)
Tāda mēroga kušana nav fiksēta trijos gadu desmitos, kopš tiek veikti novērojumi no Zemes mākslīgajiem pavadoņiem. Šoreiz tā skārusi pat Grenlandes aukstāko punktu un klimata ziņā aukstāko vietu - Samita staciju, kur saskaņā ar ledus urbumu izpētes datiem kušana pēdējo reizi novērota 1889.gadā.
Vasaras mēnešos no virspuses parasti kūst aptuveni puse ledus vairoga platības, lielākā kušana satelītnovērojumu vēsturē aptvērusi 55% virsmas, bet šogad šī teritorija no 8.jūlija četru dienu laikā pieaugusi no 40% līdz 97%, pārsteidzot un satraucot zinātniekus. Tātad patlaban ledus vairogs vairāk vai mazāk atkūst gandrīz visā platībā, sākot no plānajām malām zemajās Grenlandes piekrastēs līdz vidusdaļai, kur tā biezums sasniedz trīs kilometrus.
"Vērojot ledus kušanu vietās, kur tā agrāk visai ilgā periodā nav pieredzēta, nākas apsēsties un padomāt, kāpēc tā notiek," sacījis NASA vadošais pētnieks Valīds Abdalati. "Tas ir nopietns signāls, kura nozīmi mēs sāksim aptvert tikai turpmākajos gados."
Pēc viņa teiktā, šobrīd NASA vēl nevar pateikt, vai runa ir par retu dabisku norisi, vai arī cilvēka darbības izraisītu klimata pārmaiņu rezultātu.
Zinātnieki gan cer, ka atkusušais ledus lielākajā daļā Grenlandes ledus vairoga virsmas atkal sācis sasalt.
Pirms dažām dienām NASA ziņoja, ka no Grenlandes ledāja atdalījies milzīgs aisbergs, kas izmērā divas reizes pārsniedz Manhetenas teritoriju.
LETA / Foto: AFP/LETA
