Kara noziegumos apsūdzētā Mladiča brālēns atzīstas, ka slēpis viņu savās mājās 5 gadus
Ratko Mladiča brālēs izteicās: Kas gan es būtu par cilvēku, ja atteiktos palīdzēt savam brālēnam? (Attēlā: kara noziegumos apsūdzētais Mladičs.)
Pasaulē

Kara noziegumos apsūdzētā Mladiča brālēns atzīstas, ka slēpis viņu savās mājās 5 gadus

Jauns.lv

Genocīdā apsūdzētā bijušā Bosnijas serbu armijas komandiera Ratko Mladiča brālēns atzinis, ka piecus gadus savās mājās Serbijas ziemeļaustrumos slēpis bēguļojošos kara noziegumos apsūdzēto Mladiču.

Kara noziegumos apsūdzētā Mladiča brālēns atzīstas...

Braņislavs Mladičs laikrakstam "Večernji Novosti" stāstīja, ka aprūpējis savu brālēnu pēc insulta un vienu brīdi pat baidījies, ka viņš nomirs mājās, kur pērn policija Mladiču aizturēja.

Ratko Mladičs, kas stājies ANO bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunāla (ICTY) Hāgā priekšā, "ir ģimenes loceklis un es atsakos viņu neatzīt", savu rīcību paskaidroja kara noziegumos apsūdzētā brālēns.

"Kas gan es būtu par cilvēku, ja atteiktos palīdzēt savam brālēnam?" viņš jautāja.

Serbijas tiesa apsver, kāda veida lietu par bēgļa slēpšanu sākt pret Braņislavu Mladiču, kas intervijā sacīja, ka savu likteni uzzinās trešdien.

Serbijas kara noziegumu tiesas pārstāvis Bruno Vekaričs aģentūrai AFP pastāstīja, ka prokuratūra ir panākusi vienošanos ar Braņislavu Mladiču, "ka viņš atzīst savu vainu, saņemot viena gada nosacītu cietumsodu".

Braņislavs Mladičs laikrakstam atklāja, ka telefoniski sazinās ar savu brālēnu Hāgā, kā arī abi raksta viens otram vēstules.

Mladičs  pēc 16 gadu ilgas bēguļošanas tika aizturēts pērn 26.maijā sava brālēna mājās Serbijas ziemeļu provinces Vojvodinas Lazarevas ciemā apmēram 80 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no galvaspilsētas Belgradas.

70 gadus vecajam Ratko Mladičam izvirzītas 11 apsūdzības par kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci, genocīdu, vajāšanu, masu iznīcināšanu, deportāciju, nehumānām darbībām, nelikumīgu uzbrukšanu civiliedzīvotājiem un ķīlnieku saņemšanu.

Viņš tiek apsūdzēts par Srebrenicas slaktiņa izplānošanu, kurā 1995.gadā tika nogalināti apmēram 8000 musulmaņu zēni un vīrieši, kas bija lielākais slaktiņš Eiropā kopš Otrā pasaules kara beigām. Tā ir arī vienīgā Bosnijas kara epizode, kuru ANO Starptautiskais bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunāls (ICTY) atzīst par genocīdu.

Tāpat viņu apsūdz par Bosnijas galvaspilsētas Sarajevas aplenkumu, kurš ilga 44 mēnešus un kura laikā gāja bojā 10 tūkstoši cilvēku.

BNS, Foto: EPA/LETA

Tēmas