Atjaunoti sakari ar lietuviešu speleologiem pasaules dziļākajā alā

Novēršot sakaru kabeļa bojājumu, pēc vairāk nekā diennakti ilgas neziņas noskaidrojies, ka neviens no speleologiem alas dziļumā nav cietis.

Tomēr ala vietām jau sākusi applūst un uzturēšanās tajā kļuvusi bīstama. Ja lietavas nerimsies, ekspedīcijai darbu var nākties pārtraukt.

"Šodien, atgriežoties no 250 metru dziļuma, jau redzējām, ka alā parādījušies ūdenskritumi. Bail pat domāt, kas notiks lielākā dziļumā, ja lietus nemitēsies," stāstījis alu pētnieks Daumants Lieķis. Pēc viņa teiktā, ja tuvāko divu dienu laikā līs vēl tikpat stipri, visai komandai nāksies atgriezties virszemē.

Kā pirms došanās ceļā stāstīja ekspedīcijas vadītājs Aids Gudaitis, lietum līstot, zināmi alas posmi var applūst 15 minūšu laikā. Lai gan jūlijā un augustā tik stipru lietusgāžu iespējamība nav liela, tomēr visas dabas kaprīzes prognozēt nav iespējams.

Lietuviešu ekspedīcija "Dziļāk, uz zemeslodes centru" šogad piedalās lielākā Ukrainas speleoloģijas asociācijas rīkotā projektā.

Voroņja ir zemeslodes dziļākā zināmā ala, kas dažkārt tiek dēvēta arī par Everestu zem zemes. Tā ir arī vienīgā zināmā ala, kuras dziļums pārsniedz divus kilometrus. Šobrīd tā izpētīta līdz 2191 metra dziļumam.

Ieeju šai alā, kas atrodas Abhāzijas teritorijā 2256 metrus virs jūras līmeņa, 1960.gadā atklāja Gruzijas alu pētnieki. Tomēr tikai 1968.gadā viņu Sibīrijas kolēģi to izpētīja līdz 210 metru dziļumam, 1999.gadā tika sasniegts 700 metru dziļums, bet 2001.gada sākumā pirmais pasaules rekords - 1710 metri. Divu kilometru dziļums citā alas atzarā tika pārsniegts tikai 2004.gadā.

Lietuviešu speleologu ekspedīcijas nirēji 2009.gadā sasniedza 2158 metru dziļumu, nostiprinot tur Lietuvas tūkstošgades piemiņas zīmi.

LETA