Pēc neizdevušās impīčmenta procedūras Besesku atgriežas Rumānijas prezidenta amatā
Rumānijas prezidents Trajans Besesku otrdien atsāka pildīt savus amata pienākumus pēc tam, kad Konstitucionālā tiesa atzina, ka referenduma par viņa impīčmentu balsojuma rezultāti ir spēkā neesoši.
Besesku prezidenta pilī atgriezās otrdien – dienu pēc tam, kad Konstitucionālās tiesas lēmums tika publicēts oficiālajā vēstnesī, tādējādi kļūstot galīgs.
Politiskā nestabilitāte Rumānijā sākās aprīlī, kad labēji centriskā valdības koalīcija izjuka un Besesku par premjeru izvirzīja opozīcijas līderi kreisi centriski noskaņoto Viktoru Pontu.
Abu augsto valsts amatpersonu vidū sākās konflikts par to, kuram no viņiem ir tiesības apmeklēt Eiropas Savienības samitus. Konstitucionālā tiesa atzina, ka tas ir prezidenta pienākums.
Pēc tam valdība nekavējoties pieņēma lēmumu par tiesas pilnvaru samazināšanu, un Rumānijas parlaments 6.jūlijā nobalsoja par prezidenta Besesku impīčmentu. Līdz ar to Besesku tika atstādināts no amata pienākumu pildīšanas, bet par viņa atcelšanu no amata bija jārīko referendums. Par Besesku impīčmentu nobalsoja 256 no 432 abu parlamenta palātu deputātiem.
Impīčmenta motivācija ir tāda, ka 2010.gadā, paziņojot par taupības pasākumiem, Besesku ir nelikumīgi uzņēmies premjerministra pilnvaras.
Referendumā 87,55% dalībnieku nobalsoja par Besesku atcelšanu no amata, taču referendumā piedalījās tikai 46% vēlētāju reģistrā esošo pilsoņu. Lai referenduma rezultāti būtu spēkā, tajā jāpiedalās vairāk nekā pusei balsstiesīgo.
Pontas Sociālliberālā savienība (USL) pieprasīja Konstitucionālajai tiesai noteikt, ka, vērtējot balsstiesīgo pilsoņu skaitu un līdz ar to aktivitāti referendumā, ir jāizmantoto pagājušajā gadā notikušās tautas skaitīšanas provizoriskie dati, nevis dati no oficiālā vēlētāju reģistra. Ja tiktu izmantoti tautskaites provizoriskie rezultāti, vēlētāju aktivitāte varētu izrādīties pietiekama.
Besesku ir prezidents kopš 2004.gada, tomēr viņa popularitāte pēdējā laikā ir samazinājusies, īpaši taupības pasākumu dēļ, kurus viņš 2010.gadā ieviesa pēc vienošanās ar Eiropas Savienību (ES) un Starptautisko Valūtas fondu (SVF), lai varētu saņemt aizdevumu ekonomikas glābšanai.
Eiropas Savienība, vairākas ES dalībvalstis un ASV ir paudušas bažas, ka premjerministra Viktora Pontas valdības rīcība, cenšoties atcelt no amata prezidentu Besesku, apdraud demokrātiju.
Ponta iepriekš bija solījis, ka respektēs Konstitucionālās tiesas lēmumu, atzīstot, ka politiskā krīze "jau ir kaitējusi Rumānijai un atstās dziļu ietekmi uz sabiedrību", bet vēlāk to nosauca par nelegālu.
Rumānijā šogad ir paredzētas parlamenta vēlēšanas, savukārt Besesku prezidentūras termiņam jābeidzas pēc diviem gadiem. Ja viņš referendumā tiktu atcelts no amata, būtu jārīko prezidenta ārkārtas vēlēšanas, bet tagad 2009.gadā ievēlētais Basesku varēs stradāt visu savu piecu gadu pilnvaru termiņu.
BNS
