Armēnija aptur diplomātiskās attiecības ar Ungāriju
Armēnija piektdien apturējusi diplomātiskās attiecības ar Ungāriju, šādi reaģējot uz Budapeštas lēmumu izdot Azerbaidžānai tās virsnieku Ramilu Safarovu, kurš 2004.gadā Ungārijas galvaspilsētā NATO kursu laikā ar cirvi nogalināja armēņu virsnieku Gurgenu Margarjanu.
Safarovam Ungārijā bija piespriests mūža ieslodzījums, bet piektdien Ungārijas varasiestādes viņu izdeva Azerbaidžānai.
Vienlaikus kļuva zināms, ka Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs slepkavu apžēlojis un atbrīvojis viņu no soda izciešanas.
Safarovs savu apžēlošanu nodēvēja par "taisnīguma triumfu".
Armēnijas prezidents Seržs Sargsjans Nacionālās Drošības padomes ārkārtas sēdē sacīja, ka Ungārija pieļāvusi "smagu kļūdu", izdodot cietumnieku.
"Tā nav vienkārša slepkavība. Tā ir slepkavība uz etniskā pamata," sacīja prezidents.
Vēlāk ārkārtas sanāksmē ar akreditētajiem ārvalstu diplomātiem Sargsjans pavēstīja, ka Armēnija aptur diplomātiskās attiecības ar Ungāriju.
"Es oficiāli paziņoju, ka šodien mēs apturam diplomātiskās attiecības un visus oficiālos sakarus ar Ungāriju," paziņoja prezidents.
Safarovs nogalināja armēņu virsnieku Budapeštas militārajā akadēmijā, kur Kaukāza kaimiņvalstu militārpersonas apmeklēja NATO organizētos angļu valodas kursus.
Safarova advokāti tiesā skaidroja, ka slepkavam bijusi trauma, jo vairāki viņa radinieki gājuši bojā Armēnijas un Azerbaidžānas karā, kas 90.gados izraisījās Kalnu Karabahas dēļ, turklāt Margarjans esot aizvainojis viņa valsti.
"Es vēlos izteikt pateicību prezidentam un virspavēlniekam Alijevam par šo humāno soli," sacīja Safarovs, kurš Baku tika sagaidīts kā varonis.
Armēņu virsnieka slepkava tad apmeklēja kara upuru memoriālu. Viņam pavadīja atbalstītāju pūlis, kas sauca - "Mēs atbrīvosim Karabahu".
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Tai ir ļoti cieša saistība ar Armēniju, bet oficiāli joprojām tiek uzskatīts, ka tā ir Azerbaidžānas sastāvā. Jau kopš Pirmā pasaules kara beigām šis armēņu apdzīvotais apgabals ir bijis par iemeslu strīdiem starp Armēniju un Azerbaidžānu.
Kalnu Karabaha savu neatkarību pirmo reizi pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.
LETA
