Eiropas Komisijas prezidents: ES valstīm ir jākļūst par vienotu politisko federāciju
Eiropas Savienībai (ES), lai tā pārvarētu ekonomisko un politisko krīzi, ir jāattīstās par nacionālu valstu federāciju, trešdien savā ikgadējā runā Eiropas Parlamentā (EP) paziņoja Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu.
Viņš teica, ka šādas federācijas izveidei "galu galā būs nepieciešams" jauns ES līgums.
"Pašreizējai ES ir jāattīstās," uzsvēra Barrozu, norādot, ka bloka "politiskas horizonts" jeb mērķis ir kļūt par sava veida "Eiropas Savienotajām Valstīm", jo ir nepieciešams "dalīties ar suverenitāti tā, lai katra valsts un katrs pilsonis labāk spētu kontrolēt savu likteni".
ES "ir jāvirzās uz priekšu un jākļūst par valstu federāciju," viņš teica, skaidrojot, ka šāda federācija ir nepieciešama, "jo es domāju, ka šajos bažu pilnajos laikos ir kļūda atstāt valstis nacionālismam un populismam", un tā esot nepieciešama, lai "uzvarētu cīņā ar nacionālistiem un galējiem populistiem". Barrozu gan nenorādīja, par kuriem politiskajiem spēkiem runā, to sakot.
"Populisti manipulē ar dusmu sajūtām," EK prezidents teica, cieši skatoties uz pret ES vērstās Lielbritānijas Neatkarības partijas pārstāvi Naidželu Faradžu.
"Neskatieties uz mani tā," viņš teica, piebilstot, ka ir pārliecināts, ka "tie, kas saka, ka demokrātija var būt vien nacionāla, nevis transnacionāla, neko nav sapratuši".
Faradžs savukārt atzina, ka esot par zemu novērtējis Barrozu fanātismu.
Barrozu skaidroja, ka 21.gadsimta transnacionālie tirgi ir snieguši trīs gadu parādu krīzes un bloka ekonomikas lejupslīdes mācību, kas bija nepieciešama Eiropas iedzīvotājiem, liekot tiem jautāt, "vai ir iespējams turpināt tā, kā esam darījuši līdz šim?".
"Mums nepieciešama lielāka Eiropas vienotība, lielāka integrācija, lielāka demokrātija," uzsvēra EK prezidents, sakot, ka tagad nepieciešams "spert konkrētus soļus, atceroties par politisko savienību pie horizonta".
"Kad esat ar laivu nonākuši vētras epicentrā, pilnīga lojalitāte ir mazākais, ko no saviem ceļabiedriem prasāt," salīdzināja Barrozu.
Viņš teica, ka bez kopīga glābšanas fonda un banku aizsardzības "laika gaitā" būs arī "patiesi kopīgi parādi" jeb tā sauktās ES obligācijas.
Savukārt EP priekšsēdētājs Martins Šulcs brīdināja, ka "ciešāka Eiropa nav iespējama bez lielākas parlamentārās demokrātijas".
Barrozu ir viens no četriem ES līderiem, kas līdz decembrim izstrādās plānu par ciešāku ekonomikas un politisko integrāciju blokā.
EK prezidents klāstīja, ka nesen izstrādātie ierosinājumi par ES pilnīgu banku un budžeta savienību, tostarp Eiropas Centrālo Banku (ECB) kā vienotu banku sektora regulatoru, ir pirmais solis uz jauno politisko veidojumu.
BNS, Foto: AFP/LETA