"Mēs vairs nevaram izturēt!" - spāņi un grieķi protestē pret taupības pasākumiem. FOTOREPORTĀŽA
Izpaužoties sabiedrības sašutumam par kārtējiem taupības pasākumiem, gan Atēnās, gan Madridē atsākušās masu demonstrācijas, kuras pavada arī sadursmes starp protestētājiem un policiju.
Visvardarbīgākā konfrontācija starp demonstrantiem un varasiestādēm trešdien bija vērojama vispārējā streika pārņemtās Grieķijas galvaspilsētā, kur gājienā uz parlamenta ēku piedalījās gandrīz 70 000 cilvēku, kas skandēja: "ES, SVF ārā!", paužot neapmierinātību ar starptautisko aizdevēju - Eiropas Savienības un Starptautiskā valūtas fonda pieprasītajiem jaunajiem taupības pasākumiem.
"Mēs vairs nevaram izturēt - mēs noasiņojam. Mēs šādā veidā nevaram uzaudzināt bērnus," atzina 54 gadus vecā skolotāja un divu bērnu māte Dina Koku, kurai esot jāpārtiek no 1000 eiro mēnesī.
Tikmēr jau otrdien Spānijas galvaspilsētas ielās izgāja demonstranti, protestējot pret premjerministra Mariano Rahoja iecerētajiem taupības pasākumiem.
Lai gan Rahojs, kuram papildus galvassāpes sagādā Katalonijas separātistu pieaugošās prasības, noliedz, ka gatavotos pieprasīt starptautisko finansiālo palīdzību, kuluāros viņa valdība jau gatavo pasākumus, kas varētu apmierināt stingros nosacījumus, kuru izpilde pavadītu ES aizdevuma piešķiršanu.
Ceturtdien Rahojs paredzējis nodot atklātībai 2013.gada budžeta projektu, kas paredzēs ievērojamu valdības izdevumu samazināšanu, tādējādi iegrožojot budžeta deficītu, neskatoties uz ekonomikas lejupslīdi un 25% lielo bezdarba līmeni.
Šķiet, ka Spānijai šogad neizdosies sasniegt nosprausto mērķi samazināt budžeta deficītu līdz 6,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un centrālā banka ziņo, ka arī šī gada trešajā ceturksnī turpinājusies strauja valsts ekonomikas lejupslīde.
Tāpēc Rahojs no ES puses izjūt arvien lielāku spiedienu īstenot bargākus taupības pasākumus, tostarp iesaldēt pensijas.
Sagaidāms, ka piektdien starptautiskā kredītreitingu aģentūra "Moody's" publiskos kārtējo Spānijas ekonomikas novērtējumu, un netiek izslēgta iespēja, ka Madrides kredītreitings tiks pazemināts līdz "neveselīgam" statusam.
Piektdien sagaidāms arī neatkarīgā audita vērtējums par Spānijas bankām nepieciešamo līdzekļu apjomu no ES jau apstiprinātā 100 miljardus eiro lielā aizdevuma.
Intervijā laikrakstam "Wall Street Journal" Rahojs trešdien atzina, ka vēl nav izšķīries, vai šogad indeksēt pensijas atbilstoši inflācijai, kas valdībai varētu papildus prasīt sešus miljardus eiro.
Vienlaikus premjers atzina, ka Madridei nāksies prasīt starptautisko palīdzību, ja aizņēmumu izmaksas esošā parāda apkalpošanai pārāk ilgu laiku saglabāsies pārāk augstas.
Tajā pašā laikā premjera izteikumi, kā arī centrālās bankas brīdinājumi par ekonomikas stāvokli jau izsaukuši Spānijas aizņemšanās izmaksu kāpumu. Desmit gadu obligāciju procentu likme uzlēkusi līdz sešiem procentiem, kas vidējā termiņā tiek uzskatīts par nenoturamu līmeni. Savukārt akciju kurss krities par 3,46 punktiem, sasniedzot zemāko līmeni pēdējo divu nedēļu laikā.
Tikmēr Spānijas valdības mēģinājumi budžeta izdevumu samazināšanas nolūkā iegrožot arī reģionu valdību tēriņus izsaukuši separātisko tendenču pastiprināšanos Katalonijā, bagātākajā no valsts autonomajām provincēm, kura nodrošina piektdaļu no Spānijas IKP.
Vienlaikus Katalonijai ir smagākā parādu nasta no visiem Spānijas reģioniem, un tā bijusi spiesta pieprasīt no Madrides piecus miljardus eiro, lai segtu savu parādu apkalpošanas izdevumus.
Tomēr kataloņi uzskata, ka viņiem uzkrauta pārlieku liela daļa no valsts kopējā parāda.
Reaģējot uz Rahoja atteikumu uzsākt sarunas par provinces fiskālo neatkarību, Katalonijas premjerministrs Artūrs Mass otrdien paziņoja, ka grasās novembrī rīkot pirmstermiņa vēlēšanas.
Trešdien Mass spēra vēl vienu soli tālāk un paziņoja, ka Katalonijai jārīko referendums par pašnoteikšanos, neskatoties uz centrālās valdības apgalvojumiem, ka tas būtu antikonstitucionāls.
Arī Grieķijas premjeram Antonim Samaram trešdien nācās izturēt pirmo nopietnāko pārbaudījumu kopš stāšanās amatā, jo abas lielākās valsts arodbiedrības izsludināja kārtējo vispārējo streiku.
Streiks paralizēja ostas, slēgti bija muzeji un tūrisma objekti, darbu pārtrauca gaisa satiksmes dispečeri. Apstājās arī dzelzceļa satiksme, un durvis slēdza gan valsts iestādes, gan veikali, bet slimnīcas sniedza tikai neatliekamo palīdzību.
Arodbiedrību sašutumu izsaukuši valdības dotie solījumi ES un SVF nākamo divu gadu laikā ietaupīt 12 miljardus eiro, lai tādējādi nodrošinātu nākamā maksājuma saņemšanu no piešķirtā starptautiskā aizdevuma.
Lielāko daļu no šiem ietaupījumiem paredzēts nodrošināt samazinot sabiedriskajā sektorā strādājošo algas, pensijas un sociālos pabalstus, lai gan grieķi apgalvo, ka jau iepriekš īstenotie taupības pasākumi esot viņus noveduši uz nabadzības sliekšņa, taču valsts situācija no tā neesot uzlabojusies.
"Mans vīrs ir zaudējis darbu. Mēs knapi savelkam galus," žēlojas 49 gadus vecā pašvaldības darbiniece Dimitra Kontuli, kuras mēnešalga jau sarukusi no 1600 līdz 1100 eiro.
Arodbiedrības apgalvo, ka Grieķijai esot jāpaliek eirozonā, taču jāpasludinot daļēja maksātnespēja, bet taupības pasākumu vietā ar lielākiem nodokļiem jāapliek bagātie.
Taču nesaņemot kārtējo starptautisko aizdevēju maksājumu, Grieķijai draud bankrots un potenciāla aiziešana no eirozonas, un Samara valdībai nav citas izvēles kā jaunu taupības pasākumu realizēšana.
Protesti pret taupības pasākumiem
LETA, Foto: AFP/LETA
