Indijā sākusies ANO bioloģiskās daudzveidības konference
Indijā, Haidarābādu pilsētā, pirmdien sākusies ANO konference par bioloģiskās daudzveidības jautājumiem, kurā piedalās vairāk nekā 170 pasaules valstis. Kā jau iepriekš brīdinājuši ANO vides eksperti, mums doti ne vairāk kā desmit gadi laika, lai apturētu sugu izzušanu, kas galu galā apdraud arī cilvēci.
Par konferences devīzi izvēlēts izteikums "Prakruti Rakshathi Rakshitha", kas tulkojumā no sanskrita nozīmē "Daba aizsargā, ja tā pati tiek aizsargāta".
Paredzams, ka 12 dienas ilgajā forumā galvenā uzmanība tiks pievērsta pirms diviem gadiem Japānā formulēto globālo stratēģisko risinājumu īstenošanas mehānismiem, īpaši jautājumam, kā panākt, lai dabas daudzveidība netiek upurēta globālās finanšu krīzes dēļ.
Konferences atklāšanā runātāji aicinājuši šo krīzi uztvert pirmām kārtām kā izaicinājumu.
Kā atzinis ANO Bioloģiskās daudzveidības konvencijas (CBD) izpildsekretārs Braulio Fereira de Souza Diass, pagājuši vairāk nekā divdesmit gadi kopš ANO vides un attīstības jautājumiem veltītā samita Riodežaneiro, kur tika parakstīta šī konvencija, tomēr joprojām nenākas viegli pārliecināt pasaules valstu valdības savos attīstības plānos pievērst šim tematam nepieciešamo uzmanību.
"Nevajadzētu bioloģisko daudzveidību uzlūkot vienīgi kā problēmu, drīzāk gan aptvert, ka patiesībā tas ir vitāli svarīgs resurss, kas nodrošina ilgtspējīgu attīstību un ir cieši saistīts ar daudziem sociālajiem un ekonomiskajiem jautājumiem," viņš uzsvēris. "Tiesa, mēs dzīvojam krīzes laikā, bet tieši krīze ir labākais brīdis būtiski mainīt attieksmi pret lietām."
Kā liecina Starptautiskās Dabas aizsardzības savienības (IUCN) veidotā Sarkanā grāmata, izzušana šobrīd draud gandrīz pusei abinieku sugu, trešajai daļai koraļļu, ceturtajai daļai zīdītāju, piektajai daļai augu un 13% putnu.
Iepriekšējā konferencē, kas 2010.gadā notika Japānā, tika pieņemts rīcības plāns, kas jāīsteno, lai līdz 2020.gadam apturētu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos pasaulē. Tomēr atrast šā plāna īstenošanai nepieciešamos līdzekļus - simtiem miljardu dolāru - pašreizējā ekonomiskajā situācijā nav viegli.
"Izdevumi bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai šobrīd jāuzlūko kā investīcijas, no kurām atdevi saņemsim gan mēs, gan mūsu nākamās paaudzes," uzsvērusi Indijas vides ministre Džaijanti Nataradžana. Savukārt nevēlēšanās ieguldīt spēkus un līdzekļus dabas daudzveidības uzturēšanā nākotnē var sāpīgi atspēlēties, viņa norādījusi.
LETA
