Lietuvā protestē pret izrādi, kurā it kā „apgāna” Jēzus attēlu

Likās, ka mūsu kaimiņvalsts galvaspilsētas centru būtu pārņēmuši reliģiskie nemieri, kādi pašlaik virmo arābu valstīs, kur musulmaņi protestē pret pravieša Muhameda karikatūrām vai Maskavā, kur karojošie pareizticīgie šturmē tiesas māju, kurā izskata „Pussy Riot” lietu. Mūsu pašmāju konservatīvo kristiešu saceltā ažiotāža ap bērnu grāmatiņu par mazuli, kurš kādā dienā pārvērtās par citas identitātes mazuli, uz visa šī fona tikai tāds mazs bērna šļupsts bija.

Vēl nepieredzētus reliģiskus protestus Viļņā izraisīja Lietuvas Nacionālajā drāmas teātrī notiekošais starptautiskais teātra festivāls „Sirenos”, kura repertuārā bija iekļauta itāļu režisora Romeo Kasteluči luga „Par Dieva Dēla tēla koncepciju”. Šis teātra mākslas darbs kājās sacēla gan Seima deputātus un policiju, gan katoļticīgo garīdzniecību un vienkāršos draudzes locekļus, gan teātra cienītājus un arī vienkāršos pilsētniekus, kuri brīvdienas vakarā bija nolēmuši doties promenādē pa Viļņu.

Itāļu režisora luga ir reliģiski gana provokatīva un tā konservatīvo kristiešu protestus izraisījusi ne tikai Lietuvā vien.. Viens no izrādes galvenajiem rekvizītiem ir Renesanses laika sicīliešu mākslinieka Antonello da Mesīnas gleznas „Pasaules glābējs” fragments ar Jēzus Kristus attēlu. Lugas sižets ir par tēva un dēla attiecībām. Tēvs ir bezspēcīgs, diarejas (caurejas) nomocīts vecītis, kurš ar saviem ekskrementiem apsmērē visu sev apkārtesošo, tostarp arī „Pasaules glābēju”, pie tam visu laiku dēlam prasot piedošanu.

Teātra festivāla „Sirenos” rīkotāji norāda, ka, iekļaujot šo izrādi repertuārā, neņirgājas par svētām lietām, bet gan aizstāv mākslinieka tiesības izvēlēties savas mākslinieciskās izpausmes formas, kuras nedrīkst ierobežot. Tomēr protesti pret lugas izrādīšanu Lietuvā bija pieņēmušies lielos apmēros, tika draudēts pat uzspridzināt teātra ēku.

Baznīcas aicina nestāvēt malā

Gan Lietuvas katoļu, gan pareizticīgo baznīcas izplatīja paziņojumus, kuros aicināja protestēt pret lugas izrādīšanu.

Lietuvas katoļu baznīcas kardināls Audris Jozs Bačkis izplatījis paziņojumu, kurā teikts: „Tādi mēģinājumi sev pievērst uzmanību ar jebkuriem līdzekļiem, izmantojot galējības, upurē cilvēka tikumību un apvaino milzumdaudz cilvēku.” Vienlaikus viņš uzver, ka katoļu uzdevums ir pretoties tam, lai „mums dārgais attēls un citi reliģiski simboli netiktu apgānīti”. Līdzīgu paziņojumu izplatījusi arī Lietuvas pareizticīgā baznīca, kas aicina nevienu nepalikt malā laikā, kad tik neģēlīgi tiek apgānīts Jēzus Kristus tēls.

35 no 141 Lietuvas Seima deputātiem piektdien izplatīja paziņojumu, aicinot boikotēt Kasteluči izrādi, jo tā kurinot reliģisko naidu. Pret izrādi protestēja arī valdības locekļi, tostarp arī Lietuvas zemkopības un darba ministri. Seima par izrādi „Par Dieva Dēla tēla koncepciju” vēlējās pieņemt speciālu rezolūciju, bet tas tomēr neizdevās – vairākums parlamentāriešu bija pret šāda dokumenta pieņemšanu. Rezolūcijas projekta autori uzsvēra, ka nav pieļaujama kristiešiem svētā Pestītāja tēla apsmiešana.

.

Sestdien, 6. oktobrī, kad bija paredzēta pirmā skandalozās lugas izrāde Lietuvas Nacionālajā drāmas teātrī publiku tajā ielaida tikai tad, kad skatītāji bija izgājuši metāla detektora pārbaudi. Teātra vadītājs Martins Budraitis portālam delfi.lt atklāja: „Nav noslēpums, ka tika saņemti dažādi draudi, tostarp arī, ka teātrī tiks izvietots spridzeklis. Vēloties garantēt drošību, mēs organizējām apmeklētāju pārbaudi, bet teritorija ap teātri tika norobežota.” Kaut kas tāds Lietuvas teātra vēsturē vēl līdz šim nebija pieredzēts.

„Ļoti žēl, ka šo situāciju radījuši cilvēki, kuri izrādi nemaz nav redzējuši, aizspriedumi. Man ir ļoti nepatīkami, ka vajadzēja izmantot šādus līdzekļus,” piebilda Budraitis.

Lietuvas Policijas departamenta pārstāvis Ramūns Matonis presei apstiprināja, ka bija saņemti signāli, ka tiek paredzēts uzspridzināt teātra ēku. Par to, ka teātrī it kā varētu būt bumba policijai pirmais ziņoja Kauņas vicemērs Staņislavs Buškevičs. Tikai viņš neatklāja, no kurienes viņam šāda informācija, kas varētu likt domāt, ka Kauņas vicemērs ar šādu zvanu policijas priekšniekam varētu būt paudis savu personisko nepatiku pret Kasteluči daiļradi. Tomēr Matoņa zvans bija viens no iemesliem, kāpēc Lietuvas galvaspilsētā sākās visnotaļ vērienīgas reliģiskas protesta akcijas, kurās iejaukties bija spiesta policija.

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite uz notikušo reaģējusi visai diplomātiski, paužot, ka izrādi nav redzējusi un vērtējumu atstāj skatītāju ziņā: „Man ļoti grūti šo lugu novērtēt, jo pati izrādi neesmu redzējusi. Man arī nebūs laika to noskatīties, tā kā iespēju to vērtēt es atstāju skatītāju ziņā.”

Arī Lietuvas kultūras ministrs Arūns Geļūns bija diplomātisks savos izteicienos. Viņš teica, ka teātra festivālu cenzūra vairāk pieņemama ir nedemokrātiskām valstīm, bet demokrātiskās valstīs jebkura cilvēka tiesības ir izteikt protestus pret kādu izrādi un aicināt to boikotēt.

Kasteluči: protesti liecina, ka izrāde ir laba

Jāteic, ka pēc pāris dienām – 10. oktobrī - šo skandalozo izrādi paredzēts izrādīt tieši par nedemokrātisku un totalitāru dēvētajā Baltkrievijā, Minskā – Nacionālajā Gorkija dramatiskajā teātrī - teātra festivāla „Teart” laikā”. Nav dzirdēts, ka baltkrievi gatavotos lieliem protestiem. Pirms gada, kad „Par Dieva Dēla tēla koncepciju” izrādīja Francijā, tur gan bija daudz ievērojamāki kristiešu protesti nekā tie, kas tikko notika Lietuvā.

Pats 52 gadus vecais Kasteluči Viļņas laikrakstam „Lietuvos Rytas” teicis, ka Lietuvā saceltā ažiotāža ap viņa lugu liecinot tikai par to, ka „izrāde ir laba”.

Latvijas skatītāji šo skandalozo Kastaluči lugu nav redzējuši, bet teātra profesionāļi un fani ar šī itāļu režisora daiļradi ir gana pazīstami, jo ar to regulāri iepazīstinājis pie mums notiekošais teātra festivāls „Homo novus” un arī pats režisors vairākkārt ir viesojies Rīgā. Jāpiebilst, ka šovasar teātra profesionāļi Šveices kultūras žurnāla „DU” veiktajā aptaujā Kasteluči kopā ar Jaunā Rīgas teātra režisoru Alvi Hermani iekļāva desmitgades ietekmīgāko Eiropas teātra personību topa desmitniekā.