Čavess tviterī paziņo par sešu ministru iecelšanu amatā

"Labdien, dārgā pasaule! Paziņojums: es esmu izraudzījies ģenerāli Nestoru Reverolu par manu jauno iekšlietu un tieslietu ministru. Efektivitāte!" tviterī sestdien rakstīja Čavess.

Starp pārējiem jaunajiem ministriem ir žurnālists Ernesto Viljegass, kas iecelts Komunikāciju un sabiedrisko lietu ministrijas vadītāja amatā, pamatiedzīvotāju lietu ministra amatā Aloha Nunjess un vides ministra amatā Kristobals Fransisko.

"Efektivitāte vai atlaišana !!!!!" sava paziņojuma noslēgumā norāda Čavess.

Šonedēļ Čavess viceprezidenta amatā iecēla līdzšinējo ārlietu ministru Nikolasu Maduro, kura vietā pagaidām vēl neviens nav nozīmēts.

Vairums aizejošā ministru kabineta locekļu šonedēļ paziņoja par plāniem kandidēt reģionālo gubernatoru vēlēšanās, kas notiks decembrī.

Kā jau ziņots, Čavess uzvarēja pagājušā svētdienā notikušajās prezidenta vēlēšanās, valsts vadītāja amatā paliekot jau ceturto termiņu.

Čavess, kurš pie varas atrodas jau 14 gadus, pārvēlēts prezidenta amatā ar 55,26 % balsu. Čavesa sāncensis - apvienotās opozīcijas kandidāts Enrike Kapriless - ieguvis 44,13% balsu.

Čavess Venecuēlas sabiedrībai kļuva zināms 1992.gadā, kad viņš vadīja neveiksmīgu valsts apvērsumu. Pēc diviem gadiem, kad viņš tika izlaists no cietuma, Čavess sāka karjeru politikā.

1998.gada vēlēšanās Čavess nonāca pie varas demokrātiskā ceļā.

Tomēr kopš tā laika viņš mainījis valsts politisko sistēmu, uzreiz pēc savas ievēlēšanas panākot jaunas konstitūcijas pieņemšanu. Cita starpā no pieciem līdz sešiem gadiem tika pagarināts prezidentūras termiņš.

Atkārtoti prezidenta amatā viņš tika ievēlēts 2000.gadā saskaņā jau ar paša izstrādātās jaunās konstitūcijas noteikumiem.

2002.gadā notika neveiksmīgs mēģinājums gāzt Čavesu.

2006.gadā Čavess tika atkārtoti pārvēlēts, bet 2009.gadā Čavess panāca konstitūcijas grozījumus, kas ļauj viņam palikt valsts galvas amatā neierobežotu laiku.

Tiesībsargāšanas iestāžu mazspēja un uz ielām brīvi pieejamie ieroči Venecuēlu padarījuši par bīstamāku vietu, nekā ir daža no reālas karadarbības pārņemtajām valstīm. Šobrīd slepkavību skaits gadā jau sasniedzis 50 uz 100 000 iedzīvotāju.

Pašreizējais režīms iedragājis arī uzņēmējdarbību, tā dēvētās Bolivārisma revolūcijas gaitā veicot nacionalizācijas kampaņu naftas ieguves, enerģētikas un banku sektorā.

Valstī plaukst nepotisms, un darba vietas iegūšana arvien lielākā mērā ir atkarīga no Čavesa partijas labvēlības.

LETA