Basku zemē šodien notiek reģionālās vēlēšanas

Aptaujas liecina, ka visvairāk balsu varētu iegūt konservatīvā Basku Nacionālistu partija (PNV), bet otrajā vietā ierindosies jaunizveidotā kreisi orientētā separātistu koalīcija "Euskal Herria Bildu" (EHB).

Šāds vēlēšanu iznākums, domājams, vairos Spānijas premjerministra Mariano Rahoja galvassāpes, kuras sagādā gaidāmās Katalonijas pirmstermiņa vēlēšanas un ekonomikas lejupslīde.

Vēlēšanas Katalonijā notiks 25.novembrī, un pašreizējais reģionālās valdības vadītājs Artūrs Mass paziņojis, ka gadījumā, ja tajās uzvaru gūs viņa pārstāvētā katalāņu nacionālistu partija "Konverģence un savienība" (CiU), viņš ir apņēmies rīkot referendumu par Spānijas bagātākās provinces "pašnoteikšanos".

Reaģējot uz katalāņu nacionālistu arvien agresīvāko toni un uz iespējamo basku separātistu vienotās frontes izveidošanos, Rahojs brīdinājis, ka "politiskās un institucionālās krīzes pievienošana ekonomiskajai krīzei būtu vislielākā kļūda".

Tajā pašā laikā zināmu mierinājumu Rahojam varētu sagādāt reģionālās vēlēšanas viņa dzimtajā Galisijā, kas arī notiek šodien.

Aptaujas liecina, ka šajā provincē varu, iespējams, saglabās premjera pārstāvētā konservatīvā Tautas partija (PP).

Tomēr liels skaits vēlētāju vēl nav izšķīrušies, par ko balsot, un pastāv bažas, ka PP atbalstītāju skaits varētu krasi sarukt arī Galisijā, ja opozīcijai vēlēšanas izdosies pārvērst referendumā par nepopulārajiem taupības pasākumiem un nodokļu paaugstināšanu, kuru īstenojusi Rahoja valdība, cenšoties iegrožot Spānijas budžeta deficītu.

Tikmēr Baskonijā aptaujas liecina, ka no 75 reģionālā parlamenta deputātu vietām 24 līdz 28 vietas varētu iegūt PVN, bet tikai pērn izveidotā EHB varētu izcīnīt 20 līdz 25 mandātus.

EHB, kurā apvienojušās trīs kreisās separātistu partijas - "Aralar", "Eusko Alkartasuna" un "Alternatiba" -, faktiski kalpo kā aizsegs 2003.gadā aizliegtajai partijai "Batasuna", kas tiek uzskatīta par basku separātistu bruņotā grupējuma ETA politisko spārnu.

""Batasuna" panākumi vēlēšanās vienmēr, kad ETA pamiera laikā apturējusi terorismu, ir pieauguši," norāda ETA eksperts un Bilbao ziņu aģentūras "Vasco Press" galvenais redaktors Florensio Domingess. "Iespējams, ka pateicoties "Batasuna" pozitīvajam fenomenam, ETA neatgriežas."

Pagājušā gada oktobrī ETA paziņoja, ka atsakās no 40 gadus ilgušās bruņotās cīņas, kuras mērķis ir izveidot neatkarīgu basku valsti Spānijas ziemeļu un Francijas dienvidrietumu teritorijās un kas prasījusi vairāk nekā 800 cilvēku dzīvības.

Tomēr ETA joprojām atsakās pakļauties Madrides prasībām pašlikvidēties un atbruņoties.

"ETA zīmīgi atturas no šīs kampaņas, tā faktiski nav iesaistījusies debatēs," uzsver Domingess.

Pagaidām gan nav skaidrs, kuru no partijām PNV varētu izvēlēties par koalīcijas partneriem, ja tā patiešām uzvarēs vēlēšanās, kā liecina aptaujas, bet tomēr nespēs iegūt absolūto vairākumu.

Domingess uzskata, ka PVN centīsies noslēgt vienošanos ar katru no partijām atsevišķi.

Savukārt, pēc Santjago de Kompostelas Universitātes politikas zinātnes profesora Antona Losadas domām, "PVN nebūs citas izejas, kā meklēt stabilu aliansi".

Ja PVN dos priekšroku EHB, "tās koalīcijā galveno lomu spēlēs jautājums par [basku] identitāti, par attiecībām ar Spāniju", atzīst Losada.

Tomēr par ticamāku viņš uzskata PVN koalīciju ar sociālistiem, kas Baskonijā atradušies pie varas kopš 2010.gadā notikušajām vēlēšanām.