Vācijā samazinās plaisa starp lielo un mazo algu saņēmējiem
Vācijā samazinās ienākumu nevienlīdzības plaisa starp lielāko un mazāko darba algu saņēmējiem, liecina ceturtdien publiskots Vācijas Ekonomisko pētījumu institūta (DIW) pētījums.
"Šķiet, ka gadiem ilgusī ienākumu nevienlīdzības pieauguma tendence ir apstājusies," gandarījumu pauda institūta pētnieks Markuss Grabka.
Pētījums rāda, ka 2010.gadā Eiropas lielākajā ekonomikā salīdzinājumā ar 1995.gadu ir nedaudz samazinājusies ienākumu atšķirība starp augstāko un zemāko algu saņēmējiem, jo strādājošajiem ar zemākajiem ienākumiem ir paaugstinātas darba algas saistībā ar spēcīgo atkopšanos darba tirgū.
"Sabiedrības nabadzīgākais segments ir guvis labumu no lielāka algu paaugstinājuma, savukārt turīgākajam sabiedrības slānim ir samazinājušies ienākumi no viņu aktīviem," sacīja pētnieks.
Vienlaikus viņš atzina, ka zem nabadzības sliekšņa dzīvojošo cilvēku skaits Vācijā pēdējos gados būtiski nav mainījies. 2009.gadā šādu cilvēku īpatsvars sasniedza rekordu ‒ 15% ‒, bet 2010.gadā ‒ šis rādītājs pazeminājās tikai par 1% ‒ līdz 14%. Turklāt neliels uzlabojums vērojams tikai Vācijas rietumdaļā, bet federālās zemes austrumdaļa turpina smagi izjust ekonomikas nedienas.
"Austrumvācijā piektdaļu cilvēku joprojām apdraud nabadzības risks," norādīja Grabka un informēja, ka cilvēku vidējie ienākumi Vācijas austrumdaļā veido četras piektdaļas no ienākumiem rietumos.
Pētījumā nav apskatīta plaisa, kāda Vācijā ir starp bagātākajiem un nabadzīgākajiem ļaudīm, taču nesen publiskots Vācijas Darba ministrijas pārskats liecināja, ka sabiedrības noslāņošanās Eiropas lielākajā ekonomikā turpinās.
Ja 1998.gadā 45% kopējo bagātību piederēja 10% iedzīvotāju, tad desmit gadus vēlāk šī proporcija bija pieaugusi līdz 53%, bet aptuveni pusei Vācijas mājsaimniecību piederēja tikai aptuveni 1% no kopējās bagātības, liecina pārskata dati.
BNS
