Erdogans un AKP atzīmē pirmo varas desmitgadi
Turcijas premjerministrs Redžeps Tajips Erdogans sestdien atzīmē desmitgadi, kas apritējusi, kopš pie varas atrodas viņa vadītās Taisnīguma un attīstības partijas (AKP) veidotā valdība.
Atskatoties uz paveikto, Erdogans norādīja, ka viņa vadībā esot īstenota revolūcija Turcijas izpratnē par politiku, izbeigta armijas pārāk lielā ietekme politikā un palielināta valsts rīcības atbilstība tautas gribai.
"Pie varas nāca ne tikai jauna partija (..), bet notika arī mentalitātes revolūcija," uzrunājot AKP biedrus, uzsvēra Erdogans.
Viņš norādīja, ka AKP, kas pirmo reizi nāca pie varas pēc uzvaras 2002.gada 3.novembrī notikušajās vēlēšanās, esot ieviesusi jaunu politikas izpratni.
"3.novembris nozīmē administrācijas pārņemšanu slavenās nācijas rokās, tai pasakot "nē" sliktai valdībai," runā, kuru bieži pārtrauca aplausi, sacīja premjers.
Erdogans uzsvēra, ka AKP tic attīstītai demokrātijai, tiesībām un brīvībai un ka tai neesot uz apvērsumiem orientētas "elitāra mentalitātes", kura desmitgadēm ilgi piemitusi iepriekšējās paaudzes turku politiķiem.
Pirms desmit gadiem pie varas nāca "patiesi republikāņi," piebilda premjers.
Tūlīt pēc nākšanas pie varas Erdogans ķērās pie armijas pakļaušanas.
Armija, kas uzņēmusies Turcijas sekulārās iekārtas aizstāvja lomu, līdz šim baudījusi valsts politikā ārkārtīgi lielu ietekmi un kopš 1960.gada gāzusi trīs civilās valdības.
1997.gadā bez tiešas militāras iejaukšanās armija piespieda atkāpties islāmistu premjerministru Nedžmetinu Erbakanu, kurš ir pašreizējā premjera Erdogana politiskais mentors.
"Nedz valstij, nedz republikai nav nepieciešams uzraugs," sacīja Erdogans, kura vadītā AKP izveidota uz aizliegtās islāmistu kustības bāzes. "Arī nācijai nav vajadzīga auklīte. Šai lieliskajai nācijai ir griba un spēks pašai aizstāvēt republiku un valsti."
AKP valdība armijas ietekmi īpaši iedragājusi ar virkni tiesas procesu, kuros vairāk nekā 300 aktīvā dienestā esošu un atvaļinātu militārpersonu apsūdzēti par līdzdalību šķietamās sazvērestībās.
Sākotnēji šīs izmeklēšanas gan pašā Turcijā, gan ārvalstīs uztvēra kā panākumu cīņā pret tā saukto dziļo valsti. Šo terminu Turcijā lieto, lai aprakstītu amatpersonas, kuras rīkojas ārpus likuma, bieži vien sadarbībā ar noziedzīgo pasauli, tādējādi, viņuprāt, aizsargājot Turcijas patiesās intereses.
Taču tagad izskan arvien skaļāka valdības kritika, īpaši sekulāri noskaņotajām aprindām apgalvojot, ka patiesais varasiestāžu mērķis ir iebaidīt AKP oponentus, premjerministram izrādot arvien lielāku tieksmi pēc autoritārām varas metodēm.
