Katalonijas vēlēšanās vairums balsu tiek pašnoteikšanās atbalstītāju partijām

Vēlēšanu rezultāti, domājams, vēl vairāk saasinās Katalonijas attiecības ar Spānijas centrālo valdību, kuras jau tā saspīlējuši Masa centieni panākt plašāku reģiona autonomiju.

Tomēr nav skaidra Masa turpmākā rīcība, jo atbalsts viņa vadītajai aliansei "Konverģence un Savienība" (CiU) mazinājies. Lai gan savas pozīcijas nostiprinājušas citas partijas, kas arī atbalsta neatkarības referenduma rīkošanu, citos politikas jautājumos to nostāja ir atšķirīga.

Lai gan labēji centriskā CiU arī šajās vēlēšanās saņēmusi vislielāko balsu skaitu, tās pārstāvniecība reģionālajā parlamentā sarukusi no 62 līdz 50 deputātiem.

Tikmēr kreisā nacionālistu partija "Katalonijas kreisie republikāņi" (ERC) savu pārstāvniecību palielinājusi no desmit līdz 21 vietai.

"Mēs noteikti esam vienīgais spēks, kas var vadīt šo valdību, bet mēs to nevaram vadīt vieni. Mums ir vajadzīga dalīta atbildība," uzrunājot atbalstītājus Barselonā, sacīja Mass, kurš solījis pārliecinošas uzvaras gadījumā sarīkot referendumu par "pašnoteikšanos".

Pēc vēlēšanām Mass atzina, ka referenduma rīkošana tagad "ir sarežģītāka", taču uzsvēra, ka nav nepieciešamības no šīs ieceres atteikties.

Mass pirmstermiņa vēlēšanas izsludināja pēc tam, kad Spānijas premjers Mariano Rahojs noraidīja viņa prasību uzsākt sarunas par Katalonijas "fiskālo neatkarību", kas ļautu reģionam pašam iekasēt nodokļus un lemt par gūto ieņēmumu tērēšanu.

Lai gan vēlēšanu rezultāti sagādājuši Masam pazemojošu vilšanos, neatkarības atbalstītāji parlamentā tomēr ieguvuši pārliecinošu vairākumu.

Trešo vietu vēlēšanās ieguvuši sociālisti, kas no reģionālā parlamenta 135 deputātu vietām izcīnījuši 20, salīdzinājumā ar pašreizējo sasaukumu zaudējot astoņus mandātus.

Sociālistiem seko nacionālajā līmenī pie varas esošā konservatīvā Tautas partija (PP), kura Katalonijas likumdevēju sapulcē būs pārstāvēta ar 19 deputātiem.

Atlikušos 25 mandātus sadalīs vēl trīs partijas, no kurām divas arī atbalsta referendumu par kataloņu pašnoteikšanos.

Vēlētāju aktivitāte bija samērā augsta un sasniedza 68%, kas ir par desmit procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējās Katalonijas reģionālajās vēlēšanās, kas notika pirms diviem gadiem.

Taču tieši ERC var uzskatīt par patiesajiem vēlēšanu uzvarētājiem, un analītiķi atzīst, ka Mass pieļāvis lielu kļūdu. Viņa vadītā Demokrātiskās konverģences partija (CDC), kas līdz ar mazāko liberālo Katalonijas Demokrātisko savienību veido aliansi CiU, vienmēr atbalstījusi brīvo tirgu un ieturējusi mērenu nacionālismu, vairāk orientējoties uz plašāku autonomiju, nevis pilnīgu neatkarību.

Iedvesmojoties no masu demonstrācijām, kuru dalībnieki 11.septembrī, Katalonijas Nacionālajā dienā, pieprasīja neatkarību, un izšķiroties par strauju kursa maiņu, Mass faktiski palīdzējis tām partijām, kas par atdalīšanos no Spānijas iestājušās visu laiku.

Priekšvēlēšanu kampaņas laikā iespējamā atdalīšanās no Spānijas aizēnoja reģiona ekonomiskās problēmas - Katalonijas milzīgo parādu, sāpīgo valdības izdevumu apcirpšanu, bezdarbu un ekonomikas lejupslīdi.

Tomēr ceļš līdz neatkarīgai Katalonija, šķiet, vēl ir tāls.

Rahojs joprojām uzstāj, ka jebkāds referendums par pašnoteikšanos ir pretrunā ar Spānijas konstitūciju un kaitēs visai valstij, kas arī ieslīgusi ekonomikas recesijas fāzē, bezdarbam sasniedzot 25%.

Katalonija ar tās 7,5 miljoniem iedzīvotāju ir bagātākais valsts reģions, kura ekonomika nodrošina piektdaļu no visas Spānijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un lielāko daļu no spāņu eksporta. Vienlaikus Katalonijai ir lielākais parāds, salīdzinot ar citiem Spānijas reģioniem, kas sasniedz 44 miljardus eiro jeb piektdaļu no tās IKP.

Barselona pat bijusi spiesta lūgt Madridei piecus miljardus lielu aizdevumu, lai nodrošinātu savu maksātspēju.

Taču Mass, līdzīgi daudziem kataloņiem, vaino Madridi neatbilstībā starp nodokļiem, kas tiek iekasēti no reģiona, un maksājumiem, ko Katalonija saņem no centrālās valdības. Barselona apgalvo, ka atšķirība starp abām summām jeb tās fiskālais deficīts gadā sastāda 16 miljardus eiro, ko Spānijas valdība gan noliedz.

Aptaujas šobrīd liecina, ka iespējamajā referendumā 46% kataloņu balsotu par Katalonijas neatkarību, kamēr 42% balsota par palikšanu Spānijas sastāvā.

Tikmēr spāņu mediji, vērtējot vēlēšanu rezultātus, pirmdien jau metušies Masu plosīt.

"Mass ieiet vēsturē," vēsta konservatīvās avīzes "El Mundo" ievadraksts.

Laikraksts atgādina, ka Katalonijas premjers svētdien notikušās vēlēšanas jau iepriekš tika pasludinājis par vēsturiskām, kurās kataloņi varēs balsot par savu brīvību, sekojot saviem priekštečiem, kuri jau 1714.gadā ar ieročiem cīnījušies par neatkarību no Spānijas.

"Labi, Artūram Masam vienā jautājumā bijusi taisnība - šīs vēlēšanas bija vēsturiskas un kataloņu tauta mobilizējās, kā viņš aicināja, aktivitātes līmenim par desmit procentpunktiem pārspējot iepriekšējās reģionālās vēlēšanas," raksta "El Mundo". "Taču vēlētāji lielā skaitā devās pie urnām, nevis lai dotu viņam mandātu neatkarībai, kā viņš lūdza, bet lai viņu padarītu smieklīgu, uzliekot viņam ļoti smagu vēlētāju sodu."

Arī Barselonas laikraksts "La Vanguardia" pirmajā lapā atzīst, ka Mass ticis "bargi sodīts", un prognozē, ka viņu gaida grūts darbs, lai izveidotu jaunu valdošo koalīciju, kas spētu vadīt reģionu nākamos četrus gadus.

Savukārt Spānijas vadošais laikraksts - kresi centriski orientētais "El Pais" - savā pirmajā lapā vēsta: "Masa plāns nogrimst pie balsošanas urnas."

"Pēc pretenzijām uz "īpašu vairākumu" finišs bez absolūtā vairākuma ir neveiksme, taču finišs tālu no tā ir iespaidīga neveiksme," raksta "El Pais", piebilstot, ka nacionālistu partijas gan saglabājušas savu vispārējo vairākumu, taču nav to nostiprinājušas.

Tomēr laikraksts atzīst, ka Spānijai nāktos pārskatīt pašreizējo vienošanos ar Kataloniju, kas, iespējams, neesot taisnīga.

Tajā pašā laikā tradicionāli konservatīvais laikraksts ABC savā ievadrakstā pat atļāvies paziņot: "Kataloņi noraida neatkarību."

"Kad jūs liekat tādu likmi, kā Arturs Mass septembrī, un uzticat visu reģionālo vēlēšanu rezultātiem, kurus jūs uzdodat par referendumu, jūs riskējat izsaukt pretēju efektu," norāda ABC. "Un tieši tas notika vakar ar Kataloņu valdības premjerministru."

LETA