Ziemeļkorejas tauta mirst badā, taču vadoņu kultam tērēti miljoni
Bijušā līdera Kima Čenira personības kulta uzturēšanai Ziemeļkoreja iztērējusi vairāk nekā 110 miljonus ASV dolāru (59,18 miljonus latu) un milzīgo izdevumu dēļ komunistiskajai valstij radušās finansiālas grūtības, vēsta dienvidkorejiešu laikraksts "Chosun Ilbo".
Kā šās nedēļas sākumā pavēstīja kāds vārdā neminēts informācijas avots, aprīlī galvaspilsētā atklātais Kima Čenira piemineklis izmaksājis 10 miljonus dolāru (5,38 miljonus latu). Līdzīgas nelaiķa līdera statujas uzstādītas arī citviet, tostarp vairākās valsts institūcijās un Kangjes pilsētā, un tās kopumā izmaksājušas 50 miljonus dolāru (26,90 miljonus latu).
25 miljoni dolāru (13,45 miljoni latu) atvēlēti Kima Čenira vārda iegravēšanai 3200 tā dēvētajos Mūžīgās dzīvības torņos, kas redzami valsts svarīgākajos krustojumos, bet vēl 15 miljoni dolāru (8,07 miljoni latu) novirzīti Kima Čenira un viņa tēva - valsts dibinātāja - Kima Irsena - mozaīku atjaunošanai.
20 miljoni dolāru (10,76 miljoni latu) izlietoti, lai atjaunotu vairāk nekā 20 miljonus abu līderu portretu, bet viens miljons dolāru (538 000 latu) novirzīti, lai izgatavotu nozīmītes ar līderu attēliem.
Pēc dāsnajiem tēriņiem, kas tika novirzīti Kima Čenira personības kulta spodrināšanai, Ziemeļkorejas valsts kasē aptrūcies līdzekļu, tāpēc jaunais līderis - Kima Čenira dēls Kims Čenuns - uzdevis partijas vadībai sagādāt papildu līdzekļus jaunām statujām un Kima Čenira iebalzamētā līķa atdusas vietas atjaunošanai.
Taču brīvprātīgie ziedojumi bijuši tik niecīgi, ka režīms tagad ar varu spiež ļaudis ziedot, liecina avīzes informācijas avota rīcībā esošās ziņas.
Visā valsts teritorijā tiek veiktas ideoloģiskās pārliecināšanas sanāksmes, kuru dalībniekiem savas lojalitātes apliecināšanai nākas ziedot zeltu, sudrabu vai konvertējamo valūtu.
Kopš oktobra režīmam no katra ārvalstīs strādājošā ziemeļkorejieša izdevies izspiest "ziedojumu" 150 dolāru (80,7 latu) apmērā, un arī valsts diplomātisko pārstāvniecību darbiniekiem likts ziedot.
Turklāt režīms pat ir gatavs aizņemties no ārvalstu finanšu iestādēm ar 20% līdz 40% lielu procentu likmi.
"Ja nav naudas, režīmam būtu jāpārtrauc pieminekļu būvēšana, taču tā vietā tas ķēries pie izspiešanas," atzina kāda bijusī augsta ranga ziemeļkorejiešu amatpersona, kura aizbēgusi no komunistiskās valsts. "Kima Čenuna solījums gādāt, lai tautai būtu pietiekami, ko ēst, izrādījās tukši vārdi."
Ar 110 miljoniem dolāru, kas tika izšķiesti nelaiķa līdera personības kulta spodrināšanai, Ziemeļkoreja būtu varējusi nopirkt 380 000 tonnu kukurūzas. Ar to būtu gandrīz pieticis, lai segtu akūto pārtikas trūkumu. Pēc ANO datiem, šogad Ziemeļkorejai pietrūks aptuveni 500 000 tonnu pārtikas.
LETA, Foto: EPA/AFP/LETA
