Pētnieki brīdina: augot plaisai starp bagātajiem un nabagajiem, Vācijā sāksies nemieri

Laikā no 1997. līdz 2010.gadam vairāk nekā pieci miljoni vāciešu ir pametuši vidusšķiru, liecina Vācijas Ekonomisko pētījumu institūta (DIW) un Brēmenes universitātes kopīgais pētījums.

Ja 1997.gadā vidusšķirai bija pieskaitāmi 65% Vācijas iedzīvotāju, tad 2010.gadā šīs rādītājs bija nokrities līdz 58%.

Turklāt šī sociālā dinamika vairumā gadījumu bijusi lejupejoša, norāda pētnieki.

Lai gan augstāko ienākumu guvēju slānis apskatītajā laika posmā ir pieaudzis par 500 000, to vāciešu skaits, kuru ienākumi ir zemi, palielinājies par gandrīz četriem miljoniem.

"Reālo algu, reālo mājsaimniecību ienākumu un īpašumu izteiksmē vidējo ienākumu guvēji pēdējos gados cietuši patiesus zaudējumus," atzīst pētījuma autori, brīdinot, ka šī tendence nopietni ietekmē visas sabiedrības veselīgumu.

Pieaugošā bagātība nav novedusi pie "visu labklājības", kas pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados bija pēckara Vācijas sabiedrības mobilizācijas sauklis, teikts pētījumā.

Tā vietā labumi arvien lielākā mērā sasniedz tikai atsevišķas "sociālās elites", kamēr pārējā sabiedrība ar grūtībām cenšas saglabāt līdzšinējo dzīves līmeni.

Tajā pašā laikā sociālā mobilitāte samazinājusies, jo nabadzīgajās ģimenēs dzimušajiem izredzes palikt esošajās pozīcijās ir lielākas nekā jebkad iepriekš.

Līdz pat 70% to, kas piederēja zemāko ienākumu kategorijai, pēc trim gadiem nebija izsitušies nekur augstāk, konstatē pētnieki.

Arī "iedzīvotāju sociālā kohēzija" novērojama arvien mazākā mērā, atzīst pētījuma autori. "Ienākumu pārdales polarizācija korelē ar pieaugošu sabiedrības segmentāciju augšējā, vidus un zemākajā slānī."

Pētnieki norāda uz virkni faktoru, kas veicinājuši pieaugošo nevienlīdzību, tostarp minot arvien lielāko viena cilvēka mājsaimniecību un viena vecāka ģimeņu skaitu, mazizglītotu imigrantu pieplūdumu, ienākuma nodokļa augstāko likmju pazemināšanu un sociālo pabalstu pieauguma atpalikšanu no inflācijas.

Pētnieki aicina valdību atteikties no pašapmierinātības, vērtējot situāciju.

DIW analītiķi Martins Gornings un Jāns Gēbels brīdina, ka "stipra vidusšķira ir svarīga, lai uzturētu sociālo stabilitāti".

"Pieaugošs nabadzīgo ļaužu skaits draud ar geto teritoriju veidošanos," savā paziņojumā norāda pētnieki, uzsverot, ka situācijas risināšanai nepieciešama apņēmīga rīcība.

Bagātajiem jāuzņemas sava daļa nastas, bet valdības iecerētie taupības pasākumi situāciju tikai pasliktinās, uzskata Gēbels.

"Konkrētie priekšlikumi līdz pat šim brīdim skar tikai tos, kuriem ir zemākie ienākumi. Taču bagāto cilvēku proporcija pastāvīgi palielinās, un bagātie arī pelna vairāk nekā jebkad," norāda DIW pētnieks. "Mums jāvaicā, vai šai grupai arī nevajadzētu sniegt ieguldījumu tēriņu samazināšanā."