Krievija atriebjas: aizliedz savus bērnus dot adopcijai uz ASV

Valsts domē, kurā pavisam ir 450 deputāti, 400 likumdevēji atbalstīja likumprojektu, kas tika ierosināts kā atbildes gājiens pret ASV pieņemto "Magņitska likumu". Ar to ir noteiktas sankcijas cilvēktiesību pārkāpumos vainotajām Krievijas amatpersonām. Četri deputāti balsoja pret, bet divi atturējās.

Likumprojekts piektdien ir jāapstiprina trešajā lasījumā, kas faktiski ir tikai simboliska procedūra, un tad jānodod augšpalātai, kur Kremļa virzītie likumprojekti parasti tiek vienbalsīgi apstiprināti.

Prezidents Vladimirs Putins jauno likumu varētu parakstīt jaunā gada sākumā.

Jaunajā likumprojektā ASV ģimenēm aizliegts adoptēt Krievijas bērnus, tiek apturēta Krievijas un ASV divpusējā adopcijas līguma darbība, bet ASV adopcijas aģentūrām aizliegts turpināt darbu Krievijā.

Ja pagājušajā nedēļā Putins pauda gandarījumu par parlamenta lēmumu spert šādu atbildes soli pret "Magņitska likumu", Kremļa reakcija uz trešdienas balsojumu vairs nebija tik tieša.

Putina preses pārstāvis Sergejs Peskovs valsts televīzijai norādīja, ka "valdības izpildvaras atzara līnija ir ieturētāka" par prokremliskās domes izraudzīto kursu .

Viņš gan arī norādīja, ka šāda "Krievijas parlamentāriešu emocionāla reakcija ir saprotama".

Tostarp daži Krievijas politikas "smagsvari", arī izglītības ministrs Dmitrijs Ļivanovs, rīkojoties ierastajai notikumu gaitai netipiski, izteikuši iebildumus pret likumprojektu, norādot, ka, īstenojot šādu "aci pret aci" politiku, apdraudēti būs tie bērni, kuriem pašā Krievijā atrast audžuvecākus nav izdevies.

No 3400 Krievijas bērniem, kas 2011.gadā tika adoptēti uz ārzemēm, teju trešā daļa - 956 bērni - nonāca ASV, liecina oficiālā statistika. No šiem bērniem 89 bija invalīdi.

Kaut arī arvien stingrāko noteikumu dēļ pēdējo piecu gadu laikā sarucis adopciju skaits, valstu vidū, no kurām uz ASV tiek adoptēts visvairāk bērnu, Krievija joprojām ierindojas trešajā vietā.

ASV prezidents Baraks Obama piektdien parakstīja tā dēvēto Magņitska likumu, kurā paredzēta normālu tirdzniecības sakaru izveidošana ar Krieviju, bet arī noteiktas sankcijas cilvēktiesību pārkāpumos vainotajām Krievijas amatpersonām.

Obama likumu parakstīja dienu pēc tam, kad Putins bija nosodījis ASV likumdevēju apstiprināto likumu, ar kuru Vašingtonas "melnajā sarakstā " tiek iekļautas Krievijas amatpersonas, kas ir vainojamas jurista un korupcijas apkarotāja Sergeja Magņitska nāvē pirmstiesas ieslodzījumā.

Atbilstoši "Magņitska likumam" "melnajā sarakstā" iekļautajām Krievijas amatpersonām Vašingtonai ir jāatsaka ASV vīzas, kā arī jāiesaldē viņu aktīvi.

Jau ziņots, ka Magņitskis mira 2009.gada novembrī pēc 358 pirmstiesas aizturēšanas centrā pavadītām dienām. Viņu arestēja pēc tam, kad viņš bija apvainojis vairākas Krievijas amatpersonas liela mēroga korupcijā un Krievijas budžeta apzagšanā. Magņitskim tika liegta pienācīga medicīniskā aprūpe, un viņš mira astoņas dienas pirms termiņa, kad viņš būtu bijis jāatbrīvo vai jātiesā.

Magņitskis savulaik atklāja, ka no valsts budžeta 5,4 miljardus rubļu (93 miljonus latu) izzaguši tiesībsargājošo iestāžu līdzstrādnieki, kas atriebjoties organizējuši jurista kriminālvajāšanu, par šīs naudas izsaimniekošanu apsūdzot pašu Magņitski.

Aktīvisti šo gadījumu nodēvējuši par vienu no kliedzošākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā pēdējo gadu laikā, apgalvojot, ka Magņitski pameta nomirt amatpersonas, kuru noziedzīgos nodarījumus viņš uzdrošinājies atmaskot.

LETA, Foto: shutterstock