Vācijā par spiegošanu Krievijas labā sāk tiesāt precētu pāri
Vācijā otrdien sāka tiesāt precētu pāri, kas apsūdzēts par spiegošanu Krievijas labā vairāk nekā 20 gadu garumā, un tā ir viena no plašākajām lietām par spiegošanu kopš aukstā kara beigām.
Apsūdzētie, kuru uzvārds no vācu valodas tulkojams kā uzbrukums, tiek identificēti pēc segvārdiem Andreass un Heidruna Anšlāgi. Viņi ieradās Vācijā atsevišķi 1988. un 1990.gadā, uzdodoties par Dienvidamerikas izcelsmes Austrijas pilsoņiem, informēja federālā prokuratūra.
Viņi apsūdzēti par slepenu Eiropas Savienības (ES) un NATO dokumentu iegūšanu, pretī par saviem pakalpojumiem saņemot 100 tūkstošus eiro (70 tūkstošus latu) vērtu atlīdzību.
Prokuratūra norādīja, ka spiegu pāris uzdevās par "vidusšķiras iedzīvotājiem", lai piesegtu savu darbību slepeno dienestu labā.
Laikraksts "Frankfurter Allgemeine Sonntagszeitung" vēstīja, ka pat pāra meitai nav bijusi nojausma par vecāku dubulto dzīvi.
Tiesas pirmajā dienā Vācijas dienvidrietumu pilsētā Štutgartē aizstāvības advokāts atklāja, ka apsūdzētie ir Krievijas pilsoņi.
Laikraksta "Die Welt" citētajā apsūdzības rakstā lasāms, ka pāris nodeva Krievijas slepenajiem dienestiem Maskavā no Nīderlandes Ārlietu ministrijas amatpersonas iegādātus slepenus dokumentus.
Tiek vēstīts, ka prokuratūrai ir aizdomas, ka spiegu pāris no 2008. līdz 2011.gadam līdz pat 30 reizes tikās ar Raimondu Putereju, kam par noplūdinātajiem slepenajiem dokumentiem samaksāja vairāk nekā 72 tūkstošus eiro (50,6 tūkstošus latu).
Dokumentos esot bijusi slepena informācija par NATO spēkiem Eiropā 2011.gadā, kā arī alianses misiju Afganistānā, Lībijā un Kosovā darbības nianses.
2011.gada oktobrī aizturētā pāra advokāts Horsts Dīters Pečke pauda cerību, ka apsūdzētie tiks nosūtīti uz Krieviju aukstā kara laika stila spiegu apmaiņas procesā.
Advokāts uzsvēra, ka viņa klienti, kam draud līdz desmit gadiem ilgs cietumsods, prāvas laikā nerunās. Gaidāms, ka prāva beigsies jūnijā.
Žurnāls "Der Spiegel" lietu nosauca par "vienu no aizraujošākajām lietām kopš aukstā kara beigām".
Kad pāris ieradās Vācijā – gadu pirms Berlīnes mūra krišanas –, Krievijas drošības dienests joprojām bija Padomju Savienības Valsts drošības komiteja (VDK) un pašreizējais Krievijas prezidents Vladimirs Putins bija VDK slepenais aģents Austrumvācijas pilsētā Drēzdenē.
BNS
