Parīzes kurdu aktīvistu slepkavībā apsūdz PKK līderes šoferi
Par trīs kurdu aktīvistu noslepkavošanu Parīzē apsūdzības pirmdien izvirzītas vienas noslepkavotās - Kurdistānas Strādnieku partijas (PKK) līdzdibinātājas Sakines Džansizas - šoferim, pavēstīja prokurors Fransuā Molēns.
Džansizas šoferis - 30 gadus vecais Omers Gunejs - ir viens no diviem Francijas kurdiem, kas saistībā ar Parīzē 9.janvārī notikušo slepkavību pagājušajā nedēļā tika arestēti terorisma apkarošanas vienības specoperācijas rezultātā.
Pirmdien viņam izvirzītas apsūdzības teroristu grupas pastrādātās slepkavībās un par noziedzīgu vienošanos teroristu grupā pastrādāt slepkavības.
"Mēs uzskatām, ka viņš, visticamāk, ir slepkava, vai arī viens no slepkavām," preses konferencē Parīzē sacīja Molēns.
Otrs vīrietis, kas arī tika aizturēts saistībā ar kurdu aktīvistu slepkavību, jau iepriekš tika atbrīvots.
PKK līdzdibinātāja Džansiza un vēl divas kurdu aktīvistes 10.janjvārī tika atrastas nogalinātas Parīzes Kurdu institūtā. Viņas visas bija vairākkārt sašautas galvā.
Ganejs sākotnēji policijā teicis, ka viņš izlaidis Džansizu pie kurdu centra ēkas 9.janvāra vakarā ap plkst.23.30. Tomēr novērošanas kameru ierakstos bijis redzams, ka viņš no centra ēkas iznāk īsi pirms plkst.1, no kā varēja noprast, ka viņš atradies ēkā, kad tur tika pastrādāta slepkavība.
Tiesa gan, DNS paraugi, kas ir atrasti uz lodēm, neatbilst Ganeja DNS, atzina prokurors, vienlaikus uzsverot, ka izmeklēšana patlaban atrodas sākuma stadijā.
"Attiecībā uz šīs trīskāršās slepkavības motīviem visas alternatīvas ir atvērtas," sacīja Molēns.
Turcija izteikusi pieņēmumu, ka kurdu sieviešu slepkavība Parīzē, iespējams, ir PKK iekšējo nesaskaņu rezultāts, kā arī pieļāvusi iespēju, ka slepkavības mērķis ir sabotēt Ankaras nesen sākto miera iniciatīvu.
Vienlaikus Ankara kategoriski noliegusi kurdu separātistu izteiktās apsūdzības, ka ar slepkavību varētu būt saistīti Turcijas valsts aģenti.
Francijas policija savukārt izmeklē slepkavības iespējamo saistību ar naudas izspiešanu no Rietumeiropas kurdiem, kas notikusi, lai finansētu PKK darbību.
PKK kopš 1984.gada cīnās par neatkarīgas Kurdistānas valsts izveidošanu kurdu apdzīvotajos apgabalos Turcijā. Šis konflikts kopumā prasījis aptuveni 45 000 cilvēku dzīvību.
Līdzīgi Turcijai, gan ASV, gan Eiropas Savienība (ES) PKK uzskata par teroristisku organizāciju.