Kiprā notiek prezidenta vēlēšanas

Analītiķi uzskata, ka 66 gadus vecais Anastasids var gūt galīgo uzvaru jau pirmajā kārtā, ja par viņu balsos arī centriski labējās Demokrātiskās partijas (DIKO) atbalstītāji un vispārējā vēlētāju aktivitāte nebūs liela, mājās paliekt tiem kipriešiem, kas vīlušies politikā. Tādējādi panākumus negūtu marginālās partijas, kuras var cerēt uz tā dēvētajiem protesta balsotājiem.

"Es aicinu jūs dot man stipru mandātu," savā pēdējā kampaņas mītiņā uzsvēra Anastasids. "Panākumi pirmajā kārtā ir tas, kas valstij nepieciešams, lai jau no pirmdienas es varu ķerties pie" finanšu sistēmas stabilizācijas.

DIKO gan izteikusi oficiālu atbalstu Anastasidam, taču daļai partijas atbalstītājus nav pieņemama DISY kandidāta samiernieciskā nostāja pret sarunām ar Kipras turkiem.

Anastasida tuvākais sāncensis ir neatkarīgais kandidāts Stavrs Malass, kuru atbalsta šobrīd valdošā komunistiskā Progresīvā darbaļaužu partija (AKEL), taču labējo kandidāts 45 gadus veco Lielbritānijā izglītību guvušo ārstu aptaujās apsteidz par 20 procentpunktiem.

Anastasids bauda arī lielākas Eiropas Savienības (ES) simpātijas, jo viņš tiek uzskatīts par uzticamāku partneri finanšu jautājumos. Arī viņa nostāja Kipras apvienošanas jautājumā ir elastīgāka nekā pārējiem pretendentiem uz prezidenta krēslu.

Tomēr pirmais nākamā prezidenta uzdevums būs vienoties ar tā dēvēto troiku - Eiropas Komisiju (EK), Eiropas Centrālo banku (ECB) un Starptautisko Valūtas fondu (SVF) - par 17 miljardus eiro lielo aizdevumu, kas nepieciešams Kipras banku un valsts finanšu sistēmas glābšanai.

Malass, kurš ir pārliecināts, ka iekļūs vēlēšanu otrajā kārtā, pārspējot bijušo ārlietu ministru Georgu Lilikasu, uzstāj, ka EK, ECB un SVF pieprasītie taupības pasākumi esot "jāmīkstina".

Savukārt Lilikass vispār noraida starptautisko aizņēmumu, norādot, ka tas novedīšot valsts ekonomiku lejupslīdes spirālē.

Tā vietā viņš piedāvā uzsākt Kipras šelfā uzieto dabasgāzes iegulu iepriekšējo izpārdošanu.

Viņš iestājas arī par ES ar Turciju uzsākto iestāšanās sarunu bloķēšanu, kamēr netiks atrisināts Kipras jautājums.

Kipra ir sadalīta kopš 1974.gada, kad Turcijas karaspēks okupēja salas ziemeļu trešdaļu, reaģējot uz toreizējās Atēnu militārās huntas atbalstīto apvērsumu, kura mērķis bija apvienošanās ar Grieķiju.

Pašlaik Kipras ziemeļdaļā joprojām uzturas vismaz 30 000 vīru liels Turcijas militārais kontingents, un Ankara pašpasludinātajai turku republikai sniedz ekonomisko atbalstu.

2007.gadā gadā ES iesaldēja ar Turciju uzsāktās iestāšanās sarunas astoņās no 35 sarunu sadaļām, jo Ankara atteicās atļaut Kipras kuģiem un lidmašīnām izmantot savas ostas un lidostas, ko paredz starp ES un Turciju noslēgtā muitas ūnija.

Finansiālo palīdzību pagājušā gada augustā pieprasīja jau pašreizējais prezidents Dimetris Kristofijs, kas šajās vēlēšanās nekandidē. Taču sarunas nonāca strupceļā, jo Kristofijs iebilda pret starptautisko aizdevēju prasībām īstenot bargus taupības pasākumus.

Tā vietā Nikosija atsāka sarunas ar Krieviju par 2,5 miljardus eiro lielu aizdevumu.

No jaunā prezidenta starptautiskā sabiedrība gaida arī strupceļā nonākušā miera procesa atsākšanu.

Savulaik Anastasids atbalstīja ANO miera plānu, kuru Kipras grieķi 2004.gada referendumā tomēr noraidīja.

Referenduma rezultāts noveda pie tā, ka 2004.gada maijā ES pievienojās tikai grieķu pārvaldītā salas daļa.

Vēlēšanu iecirkņi durvis svētdien vērs plkst.7.00, bet darbu beigs plkst. 18.00. Vēlēšanu rezultāti sagaidāmi jau ap plkst.20.30.