Vācija aptur neonacistu partijas finansēšanu

"Maksājumi ir apturēti," žurnālam "der Spiegel" pavēstīja Bundestāga pārstāvis.

Tas nozīmē, ka NPD nesaņems tai par 2012.gadu pienākošos 113 000 eiro.

Lēmums par finansējuma apturēšanu pieņemts tāpēc, ka partija nav parlamentam nomaksājusi 1,27 miljonus eiro lielo sodanaudu, kas tai uzlikta par pārkāpumiem grāmatvedībā.

Visām Vācijas partijām tiek maksāti 85 eiro centi par katru balsi, ko tā saņēmusi Eiropas Parlamenta (EP), Bundestāga un federālo zemju vēlēšanās. Ja partijas iegūto balsu skaits pārsniedzis četrus miljonus, tad par katru nākamo balsi, kas ir virs šī skaita, tiek maksāti 70 centi.

Kā ziņo "Der Spiegel", NPD pārstāvis Franks Francs atzinis, ka Bundestāga lēmums viņam nav pārsteigums. Vienlaikus viņš pauda pārliecību, ka tā patiesais mērķis ir neļaut partijai piedalīties septembrī gaidāmajās parlamenta vēlēšanās.

Kā jau ziņots, parlamenta augšpalāta - Bundesrāts - 14.decembrī nobalsoja par vēršanos Konstitucionālajā tiesā ar prasību NPD aizliegt.

Bundesrātā ir pārstāvētas visas 16 Vācijas federālās zemes, un pret ierosinājumu vērsties Konstitucionālajā tiesā nebalsoja neviens no likumdevējiem. Vienīgi Hesenes pārstāvji balsojumā atturējās, jo joprojām bažījas par prasības iespējamo neveiksmi.

Lai gan visu federālo zemju premjerministri pauduši atbalstu NPD aizliegšanai, Vācijas kanclere Angela Merkele joprojām šaubās, vai šī iecere būs sekmīga.

Sagaidāms, ka valdība par Bundestāga prasības atbalstīšanu lems martā.

"Mēs vēl neesam formulējuši savu viedokli. Ir iespaidīgs pierādījumu klāsts (..), taču, no otras puses, mūsuprāt, ir arī daži juridiski riski," žurnālistiem pērn atzina kanclere.

Ar prasību pret NPD Konstitucionālajā tiesā, kas ir vienīgā instance, kura Vācijā var lemt par politiskās partijas aizliegšanu, var vērsties valdība, kā arī abas parlamenta palātas.

Iepriekšējo reizi Vācijas valdība mēģināja panākt NPD aizliegšanu 2003.gadā, taču Konstitucionālā tiesa prasību noraidīja, kad atklājās, ka daļa pierādījumu pret partiju iegūti, izmantojot apmaksātus ziņotājus pašas NPD rindās.

NPD izveidota 1964.gadā. Lai gan tai līdz šim nav izdevies iekļūt Bundestāgā un 2009.gada vispārējās vēlēšanās neonacistu partija saņēma tikai 1,5% balsu, tā ir pārstāvēta vairāku federālo zemju parlamentos, un kā legāla partija NPD līdz šim saņēma valsts finansējumu, kas 2010.gadā bija 1,176 miljoni eiro.

Pagājušā gada novembrī veiktā aptauja liecināja, ka NPD aizliegšanu atbalsta trīs ceturtdaļas vāciešu.

Tomēr ieceres kritiķi norāda, ka NPD aizliegums nenovērsīs būtiskākos ekstrēmisma cēloņus.

Kopš Otrā pasaules kara Vācijā tikušas aizliegtas tikai divas politiskās partijas - Komunistiskā partija un kāda labējo ekstrēmistu partija.

LETA