Neskatoties uz protestiem, turpinās Berlīnes mūra posma nojaukšanu
Vācijas nekustamo īpašumu attīstītājs, neskatoties uz plašiem protestiem, ir noraidījis aicinājumus izbeigt darbus, kas paredz nojaukt vienu no pēdējiem palikušajiem Berlīnes mūra fragmentiem.
Maiks Uve Hinkels sestdien paziņoja, ka 22 metrus garā posma nojaukšanas darbi atsāksies nākamnedēļ.
Piektdien apmēram 300 demonstrantu panāca, ka tiek apturēti 19 dzelzsbetona plākšņu nojaukšanas darbi. Katra plāksne ir apmēram 1,2 metrus plata.
Berlīnes mūra posma nojaukšana tiek veikta, lai izbūvētu piebraucamo ceļu luksusa kooperatīvajai dzīvojamajai ēkai Šprē upes krastos.
Hinkels norādīja, ka viņa vadītais uzņēmums ir saņēmis visas nepieciešamās atļaujas, lai nojauktu ar sienas gleznojumiem rotātās plāksnes, uzverot, ka mūra posma nojaukšana palīdzēs arī Otrā pasaules kara laikā iznīcināta tilta rekonstrukcijai.
Berlīnieši 1961.gada 13.augusta rītā konstatēja, ka ap Rietumberlīni tiek celts 106 kilometrus garš dzelzsbetona mūris. Austrumvācijas komunistiskās iestādes izveidoja šo mūri , lai pārtrauktu iedzīvotāju bēgšanu uz Rietumiem caur Rietumberlīni. Mūris krita 1989.gada 9.novembrī.
Pašlaik no Berlīnes mūra saglabājušies vien nelieli posmi, kas kopumā mērāmi apmēram trīs kilometru garumā. Tie ir atjaunoti un iekļauti vēstures un kultūras pieminekļu sarakstā un kļuvuši par iecienītu tūristu apskates objektu. Tomēr daudziem berlīniešiem tie saistās ar gadiem ilgām ciešanām un apspiestību.
