Internetā parādās ziņa par Motorolas slepkavu. Tas esot īpaši izveicīgs latvietis Marks Ozoliņš

Prokrievisko kaujinieku komandieris Arsēnijs Pavlovs, kurš pazīstams ar pseidonīmu Motorola, svētdien gāja bojā bumbas sprādzienā Doņeckā. Viņš nomira pēc tam, kad eksplodēja ēkas liftā ievietots spridzeklis. 

Sākotnēji informācija par Ozoliņu parādījās blogosfēras mudžekļos, tad to uztvēra daži mediji, tā tikusi tiražēta sociālajos tīklos, un šobrīd par latvieša Marka Ozoliņa nospiesto detonatora pogu ziņo arvien vairāk Krievijas mediju. Tiesa gan, ziņu par cilvēku uzvārdā Ozoliņš Doņeckā nav un nekad nav bijis un šī vēsts, visticamāk, ir parasts safabricējums, kura patiesumu īpaši nepārbaudot, sākuši tiražēt Krievijas mediji. 

Daži mediji atstāsta - otrdien DTR mājaslapās parādījusies informācija, ka Motorolas slepkava ir Marks Ozoliņš no Latvijas, kurš sagatavojis spridzekli un nospiedis detonatora pogu, laupot "leģendārā komandiera Motorolas" dzīvību. Par Ozoliņu zināms esot maz, vien tas, ka viņš ir "latviešu diversants, kuru Ukrainas drošības dienests (UDD) savervējis Rīgā". 

Pēc tam Ozoliņš esot iefiltrējies prokrievisko kaujinieku pusē, kur iemantojis uzticību, uzpērkot "vajadzīgos" cilvēkus ar naudu, kas nākusi no Krievijas - grūti izsekojamo un teju vai neticamo shēmu atstāsta mediji.

"Šobrīd notiek izmeklēšanas pasākumi, kuri ļaus mums noskaidrot ne tikai to, kurš pasūtījis [slepkavību]. Mēs, ja kas, jau zinām, kurš izpildīja. Nekādas žēlastības pret jums nebūs, ticiet," tikmēr sacījis Zaharčenko, tiesa gan, nenosaucot nekādus vārdus. Iepriekš DTR galva Motorolas noslepkavošanu nosauca par kara pieteikumu un apsolīja, ka atmaksās Ukrainai par kaujas brāļa nāvi.

Tikmēr papildus informācijai par Ozoliņu, atsevišķos plašsaziņas līdzekļos pieminētas arī šādas pērles: "Latviešu kaujinieku vidū ir sena tradīcija piedalīties konfliktos, kuros viņi cīnās pret Krieviju. Viņu snaiperi ir labi pazīstami pēc pirmā un otrā Čečenijas kara. Turklāt karot pret Krievijas spēkiem devušies ne tikai vīrieši, bet arī sievietes no Latvijas. Latviešu algotņus raksturo nedzirdēta nežēlība krievu karavīru iznīcināšanā. Čečenu vahabīti, kuri reizēm ir brīnījušies, uz ko ir gatavi iet latvieši krievu iznīcināšanā, ir norādījuši uz viņu īpašo kāri." 

Jau ziņots, ka bojāgājušais Motorola Donbasā vadīja bataljonu "Sparta" un bija viens no nozīmīgākajiem kaujinieku komandieriem.

Kāds "Spartas" kaujinieks arī atklāja, ka bojā gājis arī Pavlova miesassargs. Bataljona kaujinieki iepriekš izteikušies, ka sprādzienu sarīkojuši "Ukrainas dienesti vai arī kāds no mums". Tikmēr Ukrainas Iekšlietu ministrijā uzskata, ka Motorolu nogalinājuši viņa biedri.

"Terorists Arsēnijs "Motorola" Pavlovs ir iznīcināts. Šķiet, ka to izdarījuši viņa paša cilvēknīdēju teroristiskās internacionāles biedri. Tādas Ukrainas zemē ir visu šo izdzimteņu bēdīgās, bet taisnīgās beigas," sociālajā tīklā "Facebook" ierakstījis ministrijas oficiālais pārstāvis Artjoms Ševčenko.

Versiju, ka Motorolu nogalinājuši paša līdzgaitnieki, apstiprināja arī Donbasa teroristu vidē. "Komandieris nogalināts, sprāgstot bumbai, kas bija piestiprināta pie lifta šahtai līdzās esošās atkritumu vada telpas sienas."

"Tā tika detonēta brīdī, kad Arsēns iegāja liftā, aiz viņa aizvērās durvis, bet kabīne vēl nebija sākusi kustību uz augšu. Tas ir, darbs tika izpildīts ar precizitāti līdz sekundei," sociālā tīkla "VK" lappusē "Novorosijas zemessardzes ziņas" ierakstījis kaujinieks Andrejs Aleksejevs.

Motorolam bija 33 gadi. Viņš ir dzimis Krievijas Komi republikā un tur arī dzīvojis. Kādu laiku viņš dienējis Krievijas armijā un piedalījies otrajā Čečenijas karā.

2014.gada pavasarī ieradies Ukrainā, lai iesaistītos Krievijas agresijā pret šo valsti.

2014.gada martā viņš piedalījās prokrieviskā mītiņā Harkovā, bet tad devās uz Donbasu.

Viņa savāktais bataljons karoja pie Slovjanskas, Ilovaiskas, Doņeckas lidostā un Debaļceves rajonā.

Motorola bija pazīstams ar savu cietsirdību. Viņš personīgi piedalījies gūstekņu spīdzināšanā un nošaušanā.

Atentāti pret Doņeckas un Luhanskas teroristu līderiem nav nekāds retums. Teroristi tradicionāli uzbrukumos vaino Ukrainas drošības un aizsardzības struktūras.

Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.