Čehijas prezidenta amatā stājies Milošs Zemans

Eiropeiski noskaņotais 68 gadus vecais Zemans Čehijas prezidenta amatā nomainījis eiroskeptiķi Vāclavu Klausu.

Savā inaugurācijas runā Zemans solīja būt par vidutāju valsts politikā, piedāvājot "prezidenta biroju par vietu, kur notiek dialogs", tomēr vairāki analītiķi norāda, ka prezidentam varētu būt nesaskaņas ar Čehijas premjerministru Petru Nečasu, kura labēji centriskā valdība īsteno taupības pasākumus.

Vienlaikus viņš solīja cīnīties ar mafiju, neonacistiem un medijiem, kas, kā viņš uzsvēra, "galveno uzmanību pievērš smadzeņu skalošanai un manipulēšanai ar sabiedrības viedokli". Jaunais Čehijas prezidents norādīja, ka plašsaziņas līdzekļu "pārstāvju zināšanas ir niecīgas, bet viņu pašapziņa ir milzīga. Tie ir cilvēki, kas raksta par visu, bet nesaprot neko".

Zemanam, kas zināms kā cilvēks, kas nemēdz runāt aplinkus un ir slavens ar daudziem pretrunīgi vērtētiem izteikumiem, nesaskaņas ar žurnālistiem ir jau kopš laika, kad viņš no 1998.līdz 2002.gadam bija Čehijas premjerministrs.

Tomēr viņš uzsvēra, ka "vēlas būt prezidents visiem pilsoņiem".

Jaunā prezidenta stāšanos amatā pavadīja 21 zalves šāviens.

Zemans otrajā vēlēšanu kārtā janvāra beigās apsteidza Čehijas ārlietu ministru labējo politiķi Karelu Švarcenbergu.

Pavisam uz prezidenta  amatu vēlēšanu  pirmajā kārtā bija deviņi kandidāti.

Pagājušajā gadā pieņemtie konstitūcijas grozījumi paredz, ka Čehijā pirmo reizi kopš komunistu režīma un Čehoslovākijas sabrukuma prezidents būs tautas vēlēts.

Klausa otrais prezidentūras piecu gadu termiņš beidzās 7.martā un konstitūcija neļāva viņam kandidēt uz trešo amata termiņu.

Jaunievēlētais prezidents ir trešais Čehijas  vēsturē, kopš tā 1993.gadā atdalījās no Čehoslovākijas.

Pēc komunistu režīma krišanas 1989.gadā čehu disidents Vāclavs Havels kļuva par pēdējo Čehoslovākijas   prezidentu. Pēc Čehoslovākijas sadalīšanās viņš bija pirmais Čehijas prezidents  no 1993. līdz 2003.gadam. Pēc tam pie varas nāca Klauss.

Lai gan  prezidents kā valsts galva stāv pāri ikdienas politikai, viņam tomēr ir pilnvaras iecelt premjerministrus, centrālās bankas padomes locekļus un tiesnešus, kā arī tiesības uzlikt veto likumiem.

Prezidents arī var pieprasīt izmaiņas iekšpolitikā un ārpolitikā. Šo prerogatīvu izmantoja Klauss, kuru daudzi Čehijā uzskata par šķeltniecisku figūru, ņemot vērā viņa iebildumus pret Eiropas integrāciju.

BNS