Nesankcionētais Tautiskās jauniešu savienības gājiens Lietuvas valsts svētkos beidzies mierīgi

Jau ziņots, ka Tautiskā jauniešu savienība nesaņēma pašvaldības atļauju rīkot gājienu pa Viļņas galveno ielu un tiesa šo lēmumu atzina par pamatotu, vienlaikus uzsverot, ka pats gājiens netiek aizliegts un var notikt citā galvaspilsētas vietā. Tad rīkotāji lūdza pašvaldību saskaņot citu gājiena maršrutu cauri vecpilsētai, bet atkal saņēma noraidījumu. Vienīgais pašvaldības atvēlētais maršruts rīkotājus neapmierināja, un viņi nolēma doties nesankcionētā gājienā.

Valsts svētku dienā pirms plkst.15 Viļņas Katedrāles laukumā sāka pulcēties dažādu paaudžu cilvēki, arī ģimenes ar bērniem, un, gaidot gājiena sākumu, dziedāja tautasdziesmas. Viņiem pievienojās arī vairāki Seima deputāti un Lietuvas Neatkarības akta parakstītāji, tostarp Romualds Ozols un Rolands Paulausks. Jautāts, kā viņš vērtē Tautiskās jauniešu savienības lēmumu, Paulausks atbildējis, ka, viņaprāt, vērtējumu drīzāk prasa Viļņas mēra Artūra Zuoka lēmums nedot atļauju gājienam. "Problēmas tiek radītas bez kādas vajadzības," viņš paziņojis.

Plkst.16, kā jau bija iecerēts, gājiens devās pa vienu Ģedimina prospekta pusi Luķišķu laukuma virzienā, skandējot "Lietuva, sveicam tevi!" un nesot Lietuvas karogus un plakātus ar tekstiem "Lepojos, ka esmu lietuvietis", "Ne zeme pieder cilvēkam, bet cilvēks - zemei", "Lietuvieši gribam būt!".

Pilsētas centrā dežurēja aptuveni trīssimt policistu, gājiena priekšgalā un beigās brauca vairāki policijas automobiļi, un ne mazums policistu pavadīja gājienu kājām.

Gājienu sagaidīja grupiņa jauniešu ar plakātiem "Nacionālisms - draudi brīvībai", savukārt pazīstamais partijas "Sociālistiskā tautas fronte" līderis Aļģirds Paleckis ar saviem piekritējiem turēja plakātus ar aicinājumu "Nacistus - ārā no armijas!".

Jau ziņots, ka Viļņas pašvaldība savu atteikumu skaidroja ar to, ka valsts svētkos priekšroka pasākumu laika un vietas izvēlē tiek dota valsts institūcijām un Ģedimina prospekts šai dienā aizņemts jau no paša rīta - tur izvietota bērnu zīmējumu izstāde, ierīkota nūjošanas trase un ielu vingrošanas zona un norisinās dažādi citi pasākumi.

Gājiena dalībniekiem Ģedimina prospektā nācās apiet svētku pasākumiem ierīkotos paaugstinājumus un rotaļlaukumus. Kolonnai tuvojoties, skaļruņi tika pieklusināti. Kad gājiens sasniedza Luķišķu laukumu, vairākkārt atskanēja skaļi saucieni "Zuokam kauns!".

Galu galā gājiens beidzies mierīgi, ja neskaita faktu, ka aizturēti seši manāmi iereibuši pilsoņi. Kā norādījusi policijas vadība, šobrīd vēl pāragri runāt par atbildību attiecībā uz nesankcionēta gājiena rīkošanu.

Pirms pieciem gadiem šis gājiens piesaistīja mediju uzmanību ar skūtgalvju piedalīšanos un nacionālistiskiem un antisemītiskiem saukļiem, bet kopš tā laika gājienu rīkotāji uzsvēruši, ka iestājas par mierīgu nacionālismu, aicinot lepoties ar savu lietuvisko identitāti, kopt un sargāt to.

Pēdējo dienu laikā gaidāmais gājiens tika intensīvi apspriests Lietuvas medijos. Lūgta novērtēt Lietuvas Tautiskās jauniešu savienības ieceri, prezidente Daļa Grībauskaite intervijā portālam "Delfi.lt" norādīja, ka jauniešus nevajadzētu saukt par nacionālistiem, ja viņi valsts svētkos rīko gājienu bez aizskarošiem lozungiem.

"Es gribētu jūsu jautājumu vērtēt kritiski - jūs sakāt nacionālisti, bet es viņus sauktu par tautiski domājošiem jauniešiem. Ja šie jaunieši grib parādīt mīlestību Lietuvai ielās, neaizvainojot citus, bez aizskarošiem lozungiem, nedomāju, ka tur būtu kas nosodāms," norādījusi prezidente. "Bet, ja parādās lozungi, kuri draud citām grupām vai minoritātēm, tad tas vairs nav labi un pret to nevar izturēties iecietīgi."

Prezidente atzinusi, ka piesardzīgi vērtētu saukli "Lietuvu - lietuviešiem", jo tas atsauc atmiņā līdzīgu nacistiskās Vācijas saukli, kas bija vērsts pret ebrejiem. "Tā ir ļoti nepatīkama vēsturiska alegorija. Cik man zināms, šim lozungam ir vēl otra puse: "Lietuvieši - Lietuvai". Viņu vietā es drīzāk izvēlētos otro pusi," viņa piebildusi.

"Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu" deputāte Agne Bilotaite savukārt uzsvērusi, ka jauniešu rīkotais gājiens ir vienīgais pasākums, kas netiek organizēts "no augšas". Viņasprāt, diskusijas ap šo tematu spilgti atsedz problēmu - izņemot oficiālus birokrātiski organizētus pasākumus, nedz vara, nedz sabiedrība nepiedāvā nekādas svētku svinēšanas idejas, kas palīdzētu cilvēkos radīt kopības sajūtu.

Kā norāda politiķe, pašvaldības lēmums šai dienā Ģedimina prospektā piedāvāt cilvēkiem plašu svētku pasākumu klāstu pats par sevi būtu apsveicams, ja vien nebūtu pilnīgi skaidrs, ka tas darīts galvenokārt tāpēc, ka citu ieganstu aizliegt gājienu nav iespējams atrast.

Viņa aicina palūkoties uz Norvēģiju, kur pastāv dzīvīga tradīcija - valsts svētkos ikkatrā mazā pilsētiņā cilvēki, jauns vai vecs, iziet ielās ar karogiem, ģērbušies tautastērpos. "Varbūt arī mēs spēsim svinēt, nešķeldamies un nekaitinādami cits citu - mierīgi un no sirds," spriež Bilotaite.

Partijas "Drosmes ceļš" līdere Neringa Venckiene izteikusi nožēlu, ka Viļņas pašvaldības administrācijas ierēdņi vispirms centušies novilcināt atļaujas izdošanu un pēc tam to vispār atteikuši. Viņa atgādinājusi, ka šogad 16.februārī, Lietuvas Valsts atjaunošanas dienā, Tautiskās jauniešu savienības gājiens jau rīkots Kauņā, kur tas, atšķirībā no oficiālajiem pasākumiem, norisinājies īsti priecīgā svētku gaisotnē.

Venckiene uzsvērusi, ka ir pret jebkādu ekstrēmismu, tautu naidošanu, huligānismu, nacisma vai komunisma propagandu, bet paudusi bažas, ka daži Lietuvas politiķi pārdevušies globālistu idejām.

LETA