Referendums Folklendās: iedzīvotāji negrib būt Argentīnas pavalstnieki

Lielbritānijas ārlietu ministrs Viljams Heigs, vērtējot tautas nobalsošanas rezultātus, paziņojis, ka tie "skaidrāk nekā jebkad parāda Folklendu salinieku vēlmi palikt par Apvienotās Karalistes aizjūras teritoriju".

"Mēs vienmēr esam nepārprotami [norādījuši], ka ticam Folklendu tautas tiesībām noteikt savu nākotni un lemt par ceļu, kuru viņi vēlas iet," uzsvērts ministra paziņojumā. "Ir tikai pareizi, ka 21.gadsimtā šīs tiesības tiek ievērotas. Visām valstīm ir jāpieņem šī referenduma rezultāti un jāatbalsta Folklendu salinieki, lai viņi varētu turpināt savas dzimtenes un ekonomikas attīstību."

Balsošanai sekoja novērotāji no ASV, Čīles, Jaunzēlandes, Kanādas, Meksikas, Paragvajas un Urugvajas. Viņi atzinuši, ka tautas nobalsošana bijusi "brīva, godīga un tehniski nevainojama".

Paziņojums par referenduma iznākumu, ar kuru varasiestādes nāca klajā ap plkst.22.30 (otrdien plkst.3.30 pēc Latvijas laika), izsauca milzīgu sajūsmu, kam sekoja līdz šim nepieredzēti grandiozas svinības.

"Te ir tik liels troksnis. Tas ir milzīgs," aģentūrai AFP stāstīja arhipelāga likumdevēju sapulces loceklis Barijs Elsbijs. "Pie katedrāles ir simtiem cilvēku, kas līksmo, dzied un vicina karogus."

Elsbijs norādīja, ka referendums ir "vēstījums visai pasaulei" un ka šāds iznākums Argentīnu "ļoti nobiedēs", jo "process bija demokrātisks".

"Viņi to nevar noliegt," uzsvēra vietējais likumdevējs.

Folklenda salu arhipelāgs, kuru argentīnieši dēvē par Malvinu salām, atrodas Lielbritānijas valdījumā kopš 1833.gada, taču Buenosairesa uzskata, ka briti esot okupējuši Argentīnas teritoriju.

1982.gada 2.aprīlī Argentīnas militārā hunta sarīkoja iebrukumu Folklenda salās. Lai šo teritoriju atgūtu, Lielbritānijas toreizējā premjerministre Margarēta Tečere uz turieni nosūtīja karafloti.

Bruņotais konflikts ilga 74 dienas un noslēdzās 14.jūnijā ar Argentīnas spēku kapitulāciju.

Folklendu karā krita 649 argentīniešu karavīri un 255 briti.

Buenosairesa jau noraidījusi referenduma iznākumu, paziņojot, ka tam nav nekādu tiesisku seku, jo to nav organizējusi un nav uzraudzījusi ANO.

"Mēs cienām viņu dzīvesveidu, viņu identitāti. Mēs cienām to, ka viņi vēlas palikt briti, taču teritorija, kuru viņi apdzīvo nav britu," intervijā Buenosairesas radiostacijai "La Red" sacīja Argentīnas vēstniece Londonā Alisija Kastro.

Lielbritānijas un Argentīnas attiecības atkal saasinājās, tuvojoties 30.gadskārtai kopš Folklendu kara. Taču par galveno Buenosairesas pretenziju aktivizēšanās cēloni tiek uzskatītas naftas iegulas, kas atklātas arhipelāga akvatorijā.

Argentīnas demarši gan nav iebiedējuši naftas kompānijas. "Rockhopper Exploration" un "Premier Oil" naftas ieguvei atradnēs, kas atrodas uz ziemeļiem no Folklenda salām, nodibinājušas kopuzņēmumu ar miljardu dolāru lielu kapitālu un cer, ka pirmos naftas galonus šajā reģionā varētu iegūt jau 2017.gadā.

Salinieki cer, ka referenduma rezultāts skaidri parādīs arvien kareivīgākajai Argentīnas prezidentei Kristīnai Fernandesai Kirhnerei, ka viņi vēlas saglabāt savu britu valstspiederīgo statusu un ka Buenosairesas pretenzijas uz suverenitāti pār Folklenda salām ir nepamatotas.

Četras piektdaļas no 2563 Folklendu salu iedzīvotājiem mitinās arhipelāga galvaspilsētā Stenli, kas ar saviem krogiem, sarkanajām tālruņu būdiņām un britu karogiem pie ēkām izskatās pat britiskāka nekā daudzas pilsētas šodienas Lielbritānijā. Taču Buenosairesa uzskata, ka salinieki ir kolonisti un tāpēc nebauda nekādas pašnoteikšanās tiesības.

Tikmēr Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts jau iepriekš paziņojis, ka Folklenda salu referenduma rezultāti tiks ņemti vērā.

"Šodien tauta Folklenda salās paudīs savu gribu, vai viņi vēlas, lai salas paliktu par Apvienotās Karalistes sastāvdaļu. Mēs uzklausīsim," savā tvitera kontā norādījis Bilts.

Londona vienmēr ir uzsvērusi, ka negrasās apspriest ar Buenosairesu Folklendu nākotni, ja sarunās nebūs ļauts piedalīties arī pašiem saliniekiem.

Referenduma organizēšana arhipelāga varasiestādēm nebija viegla, jo nācās nodrošināt, lai visi 12 000 kvadrātkilometru lielajā teritorijā izkaisīties salinieki varētu piedalīties balsošanā. Vairāki simti folklendiešu mitinās nomaļās aitu fermās vai sīkos ciematiņos, kas atrodas ļoti tālu no Stenli, kuru vietējie dēvē arī par "Nometni".

Balsošanas laikā darbojās četri stacionārie iecirkņi - viens galvaspilsētā, viens Gūsgrīnā, Austrumfolklenda salā un divi Rietumfolklendā - Foksbejīstā un Porthovardā.

Lai sasniegtu visnomaļākos saliniekus tika izmantotas mobilās urnas, kuras transportēja piecvietīga lidmašīna un pieci apvidus automobiļi.

LETA, Foto: AFP/LETA