Adoptēts lietuviešu pusaudzis no Francijas atbēdzis uz dzimtās pilsētiņas bērnunamu

Pirms mēneša puisis atgriezies savas dzimtās pilsētiņas bērnunamā. Būdams Francijas pilsonis, viņš Lietuvā faktiski kļuvis par nelegālo imigrantu. Audžuģimenei viņa atrašanās vieta ir zināma, bet Francijā atgriezties viņš nevēlas.

Kā stāstījis pats bēglis, Paģēģos viņš ieradies ar vilcienu par Francijā ietaupīto kabatas naudu. Naudas viņam tiešām bijušas pilnas kabatas, un šai ziņā zēns izturoties kā turīgs ārzemnieks. Speciālisti, kas iepazinušies ar situāciju, ir pārliecināti, ka šai stāstā "nozieguma sastāva nav - runa ir vienīgi par emocijām".

Jautāts par bēgšanas iemesliem, pusaudzis sociālajiem pedagogiem sacījis, ka gribētu Lietuvā iegūt labu izglītību un kādu profesiju, iespējams, pat uzcelt savu māju. Kā portālam stāstījusi Paģēģu bērnunama direktore Elēna Pūtiene, jaunajā mītnes zemē viņš tā arī nav spējis iedzīvoties un jau kopš pirmās dienas sapņojis par atgriešanos dzimtenē.

"Bērnam bija sociālas problēmas. Viņa attiecības ar vecākiem bija ļoti sliktas. Varu tikai minēt, bet domāju, ka šai ģimenē mēdza izraisīties konflikti. Francijas sociālajiem darbiniekiem nācās konstatēt, ka bērns audžuģimenē tā arī nav spējis iedzīvoties," piebildusi Valsts bērnu tiesību aizsardzības un adopcijas dienesta direktora vietniece Simona Bronušiene.

Situācija tiktāl saasinājusies, ka zēnu nācies izņemt no audžuģimenes un nosūtīt uz kādu arodskolu, bet nav palīdzējis arī tas. Viņš neesot izrādījis vēlēšanos mācīties, neesot kontaktējies ar citiem audzēkņiem un kopumā speciālisti viņa uzvedību raksturojuši kā destruktīvu. Tādēļ viņa bēgšana uz Lietuvu nav pārsteigusi nedz audžuvecākus, nedz sociālos darbiniekus.

Kā atzinusi franču amatpersona, kas sekojusi šai situācijai, acīmredzot nav izdarīts viss iespējamais, lai zēns varētu iedzīvoties svešā zemē.

Arī atgriešanās dzimtenē pēc astoņu gadu prombūtnes viņam nav izrādījusies viegla, bet bērnunama direktore atzīst, ka situācija pamazām uzlabojas. Bērnunamā zēns atkal sastapis bērnus, ar kuriem kopā audzis līdz astoņu gadu vecumam. Kā jau visi pusaudži, viņš daudz sporto, daudz laika pavada pie datora.

Pēc direktores teiktā, puisis esot ļoti kārtīgs un apzinīgs, mazgājot traukus, sakopjot istabu, palīdzot gatavot ēst. Taču ar mācībām Paģēģu ģimnāzijā viņam radušās problēmas. Proti, mācīties traucējot valodas barjera - lietuviešu valoda jau pa pusei piemirsusies, angļu valodas zināšanas esot trūcīgas, bet speciālista, kas varētu ar viņu strādāt franciski, Paģēģos nav.

Pašlaik viņš ar sociālā pedagoga palīdzību pamazām cenšas no jauna apgūt dzimto valodu, un esot cerības, ka tas izdosies.

Tomēr arī bērnunamā pusaudzim nav viegli iedzīvoties, un viņa izturēšanās nereti esot dumpīga. "Viņš nevēlas mācīties, viņam trūkst motivācijas tiekties uz paša pieminētajiem mērķiem. Neesmu psiholoģe, bet domāju, ka viņam ir zems pašnovērtējums. Viņš izturas kā mazs puika, cenšoties ar sliktu uzvedību piesaistīt sev apkārtējo cilvēku uzvedību. Cēlonis acīmredzot ir tā arī neizveidojušās attiecības ar audžuvecākiem," spriež Valsts bērnu tiesību aizsardzības un adopcijas dienesta direktores vietniece.

Šobrīd speciālistiem nākas lauzīt galvas, kā šo jautājumu atrisināt no juridiskās puses.

Eiropas Savienības direktīvas paredz iespēju, ka adoptēts bērns atgūst dzimtās valsts pilsonību. Tam vajadzīga šīs valsts piekrišana. Pretējā gadījumā Francijas institūcijas ir ar mieru par saviem līdzekļiem zēnu pārvest atpakaļ. Tomēr franču amatpersona, kas uzrauga šo situāciju, atzinusi, ka darīt to piespiedu kārtā nebūtu labi.

Tajā pašā franču ģimenē auguši vēl divi bērni no Paģēģu bērnunama, kas adoptēti reizē ar pārbēgušo zēnu. Lietuvas speciālisti pašlaik vāc informāciju par to, kā klājas viņiem. Kas tālāk notiks ar šā stāsta galveno varoni, šobrīd grūti prognozēt.

LETA