Ziemeļkoreja paziņojusi, ka pēc 10.aprīļa tā nevarēs garantēt ārvalstu vēstniecību drošību

"Viņu paziņojumā teikts, ka no 10.aprīļa Ziemeļkorejas valdība konflikta gadījumā nevarēs garantēt valstī esošo vēstniecību un starptautisko organizāciju drošību," apstiprināja Lielbritānijas Ārlietu ministrijas pārstāve. "Mēs saprotam, ka ziemeļkorejieši vaicā, vai vēstniecību darbinieki plāno doties prom, nevis iesaka viņiem aizbraukt."

"Viņi aicināja sanāksmē klātesošās vēstniecības un organizācijas līdz 10.aprīlim informēt viņus, kāda veida palīdzība tām būs nepieciešama no KTDR (Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas), vai tās vēlas tikt evakuētas no KTDR vai arī tikt pārceltas citviet," skaidroja Lielbritānijas Ārlietu ministrijas pārstāve.

Lielbritānija šobrīd vēl tikai lemj par turpmāko rīcību, piebilda ministrijas pārstāve, atgādinot, ka Ziemeļkorejai saskaņā ar Vīnes konvenciju ir pienākums aizsargāt diplomātiskās misijas. Tomēr Londona pagaidām negrasās atsaukt savus diplomātus no Ziemeļkorejas, apliecināja ministrija.

Šādu Ziemeļkorejas vēstuli saņēmusi arī Krievija, kam ar komunistisko valsti ir samērā ciešas attiecības.

Ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs atklājis, ka Maskava pēc šāda Phenjanas paziņojuma uztur ciešu saziņu ar saviem partneriem, tostarp Pekinu.

Tikmēr Krievijas vēstniecības Ziemeļkorejā pārstāvis Deniss Samsonovs Krievijas ziņu aģentūrām pavēstījis, ka Ziemeļkorejas Ārlietu ministrijas amatpersona "ieteikusi Krievijai izvērtēt jautājumu par darbinieku evakuēšanu no Krievijas vēstniecības".

Kāda vārdā neminēta Krievijas Ārlietu ministrijas amatpersona ziņu aģentūrām "Interfax" un "RIA Novosti" uzsvēra, ka, pieņemot lēmumu, prioritāte būs Krievijas pilsoņu drošība. "Diemžēl situācija Korejas pussalā neattīstās tā, kā mēs to vēlētos. Mūsu prioritāte ir mūsu pilsoņu drošība."

Bulgārijas Ārlietu ministrija tikmēr paziņojusi, ka visu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pārstāvniecību vadītājs Phenjanā piekritis sestdien tikties, lai pārrunātu kopējo nostāju.

Jau vēstīts, ka spriedze Korejas pussalā pakāpeniski pieaugusi, kopš Ziemeļkoreja decembrī izmēģināja tāla darbības rādiusa raķeti, bet februārī veica savu trešo kodolizmēģinājumu.

Phenjana pēdējo nedēļu laikā nākusi klajā ar virkni apokaliptisku brīdinājumu par iespējamu kodolkara sākšanu.

Ziemeļkoreja ceturtdien pavēstīja, ka tā ir apstiprinājusi kodoluzbrukumu plānu, kas vērsts pret mērķiem Savienotajās Valstīs.

"Sprādziena brīdis strauji tuvojas," brīdināja Ziemeļkorejas armija, norādot, ka karš var izcelties "šodien vai rīt".

Vēl pagājušajā mēnesī Ziemeļkoreja draudēja sarīkot preventīvu kodoluzbrukumu ASV, bet pagājušajā nedēļā komunistiskās valsts līderis Kims Čenuns deva pavēli raķešu vienībām sagatavoties veikt triecienus ASV kontinentālajai daļai un militārajām bāzēm.

Tikmēr Dienvidkorejas ziņu aģentūra "Yonhap" piektdien, atsaucoties uz Dienvidkorejas valdības amatpersonu, vēsta, ka Ziemeļkoreja uz savu austrumu piekrasti pārvietojusi jau divas vidēja darbības rādiusa raķetes un uzstādījusi tās uz mobilajām raķešu palaišanas platformām.

"Tas ir apstiprināts, ka Ziemeļkoreja šonedēļ pa dzelzceļu pārvietojusi divas vidēja darbības rādiusa raķetes "Musudan" uz austrumu krastu un uzstādījusi tās uz automašīnām, kas ir aprīkotas ar palaišanas platformām," sacīja ziņu aģentūras "Yonhap" sarunbiedrs.

Līdz šim raķešu "Musudan" izmēģināšana nav notikusi. Tiek uzskatīts, ka to darbības rādiuss ir aptuveni 3000 kilometru, bet ar vieglu kravu teorētiski tās varētu sasniegt pat 4000 kilometru attālumu.

Lai gan Ziemeļkoreja veikusi kodolizmēģinājumus, vairums ekspertu uzskata, ka tā vēl nav spējīga uzstādīt kodollādiņu ballistiskajā raķetē, kas varētu sasniegt ASV militārās bāzes vai Savienoto Valstu teritoriju.

Eksperti spriež, ka viens no relatīvi zema riska scenārijiem, kā Ziemeļkoreja varētu iziet no krīzes ar spēka demonstrāciju nolūkā saglabāt savu reputāciju, būtu veikt provokatīvu raķetes izšaušanu pār Japānas teritoriju.

LETA/Foto: AFP/LETA