Ekstrēmistu vidū Breivīks kļūst par kulta personu

Pagājušo ceturtdien Norvēģijā publicētajos memuāros Lipestads atzīmējis, ka no visas pasaules saņem informāciju, kas liecina, ka Bērings-Breivīks pakāpeniski kļūst par kulta figūru zināmās aprindās.

Lipestads pauda pārliecību, ka pret Bēringa-Breivīka antiislāmisko un antimultikulturālo nostāju vienīgais ierocis ir atklātas diskusijas.

Bērings-Breivīks šobrīd izcieš 21 gada cietumsodu par 77 cilvēku noslepkavošanu 2011.gada 22.jūlijā.

"Aplūkojot attēlus no Krievijas, Savienotajām Valstīm, Lielbritānijas, Vācijas, Grieķijas, Zviedrijas un citām valstīm, kur viņam ir atbalstītāji, [redzams, ka] Breivīks nešaubīgi kļūst par modeli, kas var ietekmēt citus cilvēkus uz domām, idejām un plāniem, kas var novest pie jaunu cilvēku pārvēršanas teroristos un nevis likumpaklausīgos pilsoņos," norādījis Lipestads.

2011.gada 22.jūlijā Bērings-Breivīks sarīkoja sprādzienu Norvēģijas valdības ēku kvartālā Oslo centrā, nogalinot astoņus cilvēkus, bet tad devās uz Ūteijas salu, kur Darba partijas jauniešu organizācijas vasaras nometnē nošāva 69 cilvēkus - pārsvarā pusaudžus, no kuriem jaunākā nule kā bija nosvinējusi 14.dzimšanas dienu.

Pagājušā gada 24.augustā Oslo tiesa atzina Bēringu-Breivīku par vainīgu 77 cilvēku slepkavībā, piespriežot viņam maksimāli iespējamo 21 gadu cietumā ar iespēju soda termiņu pagarināt, ja pēc tā izciešanas viņš tiks atzīts par joprojām bīstamu sabiedrībai.

Īsi pirms slaktiņa sarīkošanas Bērings-Breivīks publiskoja internetā 1500 lappušu garu manifestu, kurā apkopojis savus radikālos uzskatus.

"Ir daudz jaunu cilvēku, kuri meklē sevi, ir daudz cilvēku, kuri ir dusmīgi, kuri jūtas bezspēcīgi attiecībā uz savu situāciju un kuriem trūkst pamata izglītības (..), kas normāli ļautu viņiem izturēties skeptiski pret vardarbību un totalitāru domāšanu," savos memuāros norādījis Lipestads.

Viņš uzskata, ka labākais veids ekstrēmisma apkarošanai ir atklāta ideju apmaiņa.

Lipestads Norvēģijā ir izpelnījies atzinību par veidu, kādā tiesā aizstāvēja Bēringu-Breivīku. Viņš argumentēja likuma varas vārdā, ieturot distanci attiecībā uz sava klienta rīcību.

Bērings-Breivīks, kurš ieslodzīts izolācijā Ilas cietumā netālu no Oslo, ir vairākkārt sūdzējies par cenzūru saziņā ar ārpasauli.

Cietuma amatpersonas pārbauda visu Bēringa-Breivīka pastu.

Fakts, ka Bēringam-Breivīkam joprojām atļauts komunicēt ar ekstrēmistu aprindām, nav tā veiksmīgākā lieta, bet vārda brīvības vārdā tā ir jāpacieš, uzskata Lipestads.

"Risinājums ir nevis aizliegt, bet radīt pretargumentus, kas ir tik spēcīgi, ka ekstrēmistu idejas tiek sagrautas un satriektas pelnos," uzsvēris Lipestads.

LETA, Foto: AFP/LETA