Serbija un Kosova apstiprina attiecību normalizēšanas plānu

Serbijas un Kosovas valdības ir apstiprinājušas plānu, atbilstoši kuram tiks īstenota aprīlī panāktā vienošanās par attiecību normalizēšanu.

Apstiprinātais plāns paredz termiņus, kādos jāatrisina vairāki jutīgi jautājumi, tostarp arī vēlēšanu organizēšanu Kosovā dzīvojošajai etnisko serbu minoritātei.

Lai gan sīka informācija par termiņiem netiek publiskota, vietējie plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka visus pasākumus paredzēts veikt līdz šā gada beigām.

ES augstā ārlietu un drošības pārstāve Ketrīna Eštone, kas bija starpniece abu valstu sarunās, "apsveica abu pušu lēmumu pieņemt īstenošanas plānu, kas paredz ieviest praksē aprīlī noslēgtās vienošanās nosacījumus".

"Plāna īstenošana paredz problēmu atrisināšanu uz vietas un strauju Serbijas un Kosovas tuvināšanos Eiropas Savienībai," Eštone norādīja.

Serbijas premjerministrs Ivica Dačičs un Kosovas valdības vadītājs Hašims Thači 19.aprīlī Briselē panāca vienošanos par attiecību normalizēšanu.

Vienošanās paredz, ka Kosovas valdībai, kurā dominē etniskie albāņi, būs vara pār Kosovas serbiem, tomēr serbu minoritātei Kosovā tiks piešķirta plaša autonomija. Šī vienošanās ir izraisījusi serbu nacionālistu sašutumu.

Serbijai vienošanās ar Kosovu ir nepieciešama, lai ES samitā jūnijā varētu noteikt sākuma datumu sarunām par Serbijas iestāšanos ES.

Pēc vienošanās panākšanas Eiropas Komisija (EK) aprīlī ieteica sākt sarunas par Serbijas uzņemšanu ES. EK arī ieteica sākt sarunas ar Kosovu par Stabilizācijas un asociācijas vienošanās parakstīšanu starp Kosovu un ES.

Kosova, kur apmēram 90% iedzīvotāju ir etniskie albāņi, 2008.gada 17.februārī pasludināja neatkarību no Serbijas, taču Serbija un Kosovas serbi Kosovas neatkarību neatzīst. Kosovas neatkarību ir atzinušas vairāk nekā 90 pasaules valstis, tostarp Latvija.

BNS