Turcijā no jauna uzvirmo nežēlīgas sadursmes starp protestētājiem un policiju. FOTO
Turcijā jau trešo nakti pēc kārtas turpinājušies protesti pret valdību, un demonstranti iesaistījušies sadursmēs ar policiju.
Protesti sākās piektdien, kā reakcija pret Taksima laukumā uzsāktajiem tirdzniecības kompleksa būvdarbiem, kuri paredz blakus esošā parka likvidēšanu. Tomēr tie ātri pārauga valsts mēroga neapmierinātības izpausmē ar valdošo Taisnīguma un attīstības partiju (AKP) un premjerministra Redžepa Tajipa Erdogana valdību.
Svētdien aktīvākie protesti notika Stambulā un Ankarā, kur demonstranti skandēja: "Diktator, atkāpies! ...Mēs pretosimies, līdz uzvarēsim!".
Stambulā naktī uz pirmdienu protesti turpinājās arī Taksima laukumā, no kura svētdien policija bija spiesta atkāpties, bet vardarbīgākās sadursmes notika Bešiktašas rajonā.
Aģentūras AFP žurnālisti ziņoja, ka policija izklīdinājusi tūkstošiem demonstrantu, liekot lietā asaru gāzi un ūdens lielgabalus.
Nerimstošie protesti Turcijā
Pirmdienas rītā, sākoties pirmajai darbadienai kopš protestu saasināšanās, Taksima laukumā jau valdīja nosacīts miers. Tomēr laukumā joprojām plīvo protestētāju plakāti un vīd uzstādītās barjeras, kas liek domāt, ka protesti vēlāk var atsākties ar jaunu sparu.
Turcijas iekšlietu ministrs svētdien paziņoja, ka kopš piektdienas protesti notikuši 67 pilsētās un to laikā arestēti 1700 cilvēki, no kuriem lielākā daļa jau ir atbrīvota. Protestos ievainoti 58 civiliedzīvotāji un 115 drošības struktūru darbinieki.
Savukārt ārstu arodbiedrība Ankarā ziņoja, ka pilsētā ievainoti vairāk nekā 400 cilvēku, no kuriem vairāki guvuši nopietnas traumas. Turcijas Ārstu asociācijas sniegtā informācija liecina, ka Stambulas slimnīcās kopš piektdienas ievietoti jau 484 protestētāji.
Britu raidorganizācija BBC vēstīja, ka Stambulā mošejās, veikalos un skolās iekārtoti improvizēti hospitāļi, lai sniegtu palīdzību protestos ievainotajiem.
Cilvēktiesību organizācijas, tostarp "Amnesty International", ir nosodījušas policijas pārmērīgo brutalitāti, reaģējot uz šiem protestiem. Un arī Turcijas NATO sabiedrotie - ASV, Lielbritānija un Francija - aicinājuši Turciju saglabāt savaldību.
Ar līdzīgu aicinājumu nākusi klajā arī Eiropas Savienība (ES), kas nosodījusi neproporcionālo spēka izmantošanu no policijas puses.
Turcijas kaimiņvalsts Irāka savukārt brīdinājusi Ankaru par šādu protestu negatīvo ietekmi uz reģionu.
Šie ir lielākie protesti Turcijā kopš premjerministra Erdogana nākšanas pie varas 2002.gadā. Premjera kritiķi jau norādījuši, ka protesti atspoguļojot neapmierinātību ar viņa valdības arvien autoritārāko un konservatīvāko kursu.
Erdogans savukārt paziņojis, ka protestētāji mēģina graut demokrātiju un nodēvējis viņus par vandaļu baru.
Premjers svētdien kategoriski noraidīja protestētāju pārmetumus, ka viņš ir diktators, un uzsvēra, ka ir cilvēks, "kurš apņēmies kalpot savai valstij".
Viņš atzina, ka policijas reakcijā bijušas vērojamas kļūdas un pārspīlējumi, bet vienlaikus arī pārmeta oponentiem, ka tie izmantojuši sabiedrības neapmierinātību ar Taksima laukumā uzsāktajiem tirdzniecības kompleksa būvdarbiem, lai saasinātu spriedzi valstī.
Erdoganam pirmdien plānots doties četru dienu vizītē uz Maroku, Alžīriju un Tunisiju, AFP apstiprināja kāds avots premjera birojā.
Plaši protesti Turcijā
Tāpat kā iepriekšējā dienā, lai izklīdinātu protestētājus, kas sapulcējušies Taksima laukumā, policija arī sestdien pielietoja asaru gāzi.
Svētdien policija atkāpās no laukuma un par karsto punktu kļuva Stambulas Bešiktašas rajons, no kura netālu atrodas Erdogana Stambulas birojs.
Svētdien premjers lūdza tautu pārtraukt nemierus.
"Šo protestu turpināšanās (..) nenesīs nekādu labumu, bet kaitēs mūsu valsts reputācijai," tviterī norādīja arī Turcijas ārlietu ministrs Ahmets Davutoglu.
Sadursmes Stambulā pāraug valsts mēroga protestos pret islāmistu valdību
Vēl sestdien Erdogans pauda apņēmību turpināt protestus izraisījušā projekta īstenošanu Taksima laukumā, kaut pieļāva izslēgt no tā plānoto iepirkšanās centru. Bet svētdien premjers paziņoja, ka laukumā tiks uzcelta mošeja, kas gan arī var izraisīt pretrunīgu reakciju, ņemot vērā, ka viņam tiek pārmesta tieksme islamizēt valsti.
Viens no pēdējiem valdības soļiem, kas raisījis sabiedrības neapmierinātību, ir nesen parlamentā apstiprinātais likums, kas ierobežo alkohola tirdzniecību, lietošanu un reklāmu.
"Runa vairs nav par (..) parka projektu. Tā ir kļuvusi par kustību pret valdību, kas arvien vairāk un vairāk iejaucas mūsu privātajā dzīvē," uzsvēra viens no protestētājiem Ankarā.
LETA, Foto: AFP/LETA, EPA/LETA
